Kuras sfēras Dievs grib, lai Viņa bērni pārvaldītu?
Visām mūsu dzīves sfērām jātiek pārvaldītām Dieva labad. Bet ir specifiskas sfēras, par kurām Bībelē tiek runāts sīkāk:
1. Mūsu talanti un spējas.
1.Pētera 4:10-11 – Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen!
2. Mūsu miesa un veselība.
1.Korintiešiem 6:18-20 – Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!
(Lasiet arī Rom.12:1-2; Rom.6:11-13; 2.Timot.2:20-22).
Dievs grib, lai mēs pareizi izturamies pret savu miesu.
3. Mūsu materiālie resursi.
1.Laiku 29:10-12 – Un Dāvids teica un slavēja To Kungu visas sapulces priekšā, un Dāvids sacīja: “Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžos! Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem! Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru.
4. Evaņģēlija sludināšana.
Mums dāvātais Jēzus Kristus evaņģēlijs – tā ir Dieva uzticības zīme attiecībā uz mums. Un Dievs vēlas, lai visu to, ko Viņš mums uzticējis, mēs nododam tālāk – nākamajām paaudzēm.
1.Korintiešiem 9:16-17 – Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet, ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs.
(Lasiet arī 1.Timot.1:11; Ap.darbi 20:29-32; Mat.28:19-20).
5. Aicinājums.
2.Pētera 1:10 – Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.
6. Mūsu bērni.
Psalmi 127:3-5 – Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība. Jaunības spēkā dzemdinātie dēli ir kā bultas stipra vīra rokā. Svētīgs ir tas vīrs, kas ar tām pildījis savu bultu maksti. Tie nepaliks kaunā, kad tiem jāsastopas vārtos ar saviem ienaidniekiem.
Bērni – tā ir dāvana no Dieva. Mums jāaudzina un jāpārvalda savi bērni ar gudrību un sapratni par to, ka viņi pieder Tam Kungam.
7. Draudzes locekļi.
Apust.darbi 20:28 – Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu.
(Lasiet arī Ebr.13:17; Titam 1:7).
8. Laiks.
Laiks, kas mums dāvāts, – arī tā ir Dieva uzticības zīme attiecībā uz mums. Ir svarīgi, kam cilvēks tērē savu laiku, jo no tā būs atkarīgs tas, kā veidosies viņa dzīve
Еfez. 5:15-16 – Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!
9. Finanses.
2.Korintiešiem 9:6-11 – Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi. – Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem; tad jūs būsit bagāti visās lietās katram labam darbam, un tā mēs panāksim, ka Dievam tiks dota pateicība.
(Lasiet arī Galat.6:6-10; 1.Timot.5:8; Efez.4:28).
10. Apkārtējā vide.
1.Mozus grāmatā mēs lasām par radīšanu, un tajā Dievs paskaidro cilvēkam arī to, kā viņam jāizturas pret apkārtējo vidi un jāpārvalda apkārtējā vide (lasiet 1.Mozus 2:5-15).
Lasot šo Rakstu vietu, mēs redzam, ka Dievs ielika Ādamu un Ievu dārzā ar nolūku, lai viņi „koptu un sargātu” zemi.
1.Mozus 2:15 – Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu
Vārdi, kas tulkoti kā „koptu” un „sargātu”, var mūs maldināt, ja vien mēs tos neaplūkosim no pārvaldīšanas pozīcijas.
Ebreju vārds „avad”, kas tulkots kā „kopt”, izmantots, lai aprakstītu darbu vai kalpošanu, kas kalpam bija jāveic sava saimnieka labā. Bet ebreju vārds „shamar”, kas tulkots kā „sargāt”, nozīmē “saglabāt nākamajām paaudzēm”.
Tātad, kad Dievs teica cilvēkam „kopt” zemi, tā Viņš aicināja cilvēku uz gudru apkārtējās vides pārvaldīšanu. Strādājot cilvēkam vajadzēja rūpēties par to, lai pareizi tiktu izmantots un pavairots zemes potenciāls. Bez tam, cilvēkam vajadzēja pārvaldīt tā, lai zeme tiktu saglabāta un nodota nākamajai paaudzei, kura, savukārt, darīs to pašu. Dievs vēlas, lai mēs kā labi pārvaldnieki rūpējamies par apkārtējo vidi, uzlabojam to un nododam nākamajai paaudzei. Ja es sev apkārt redzu ko nepareizu un ja es varu to izmainīt un uzlabot, bet nedaru to, tad es neesmu labs pārvaldnieks. Zeme pieder Dievam, un mums jārūpējas par zemi un jāpārvalda zeme Viņa labad.
Būsim labi zemes pārvaldnieki mūsu Kungam Jēzum Kristum! Novērtēsim un turēsim dārgas tās privilēģijas, kuras Dievs mums piešķīris kā Saviem partneriem, Saviem pārvaldniekiem! Bet neaizmirsīsim arī to, ka līdz ar šīm privilēģijām uz mums gulstas atbildība Dieva priekšā. Būsim uzticīgi, atbildīgi pārvaldnieki, gatavi atskaitīties, pagodināsim To Kungu ar savu dzīvi un nesīsim Viņam labus augļus! Neaizmirstiet, ka tikai caur uzticīgiem un labiem pārvaldniekiem mūsu zeme piepildīsies ar patiesības atziņu un Tā Kunga godību!
