Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās uzmundrina un iedvesmo jūs. Mēs turpinām runāt par tēmu: „Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana”. Vakar mēs runājām par to, ka lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām. Pirms kalpošanas ir jābūt lūgšanai. Lūgšana mūs savieno ar Dievu. Bez Dieva mums nekas neizdosies. 
„ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”(Jāņa 15:5).
 Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!! Apustuļu Darbos mēs lasām par to, ka tiem cilvēkiem, kuri tika iecelti par diakoniem, bija jābūt Svētā Gara pilniem, gudriem utt. Šiem cilvēkiem bija personīgi jāpazīst Dievs. 
„Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;”.(Apustuļu darbi 6:3).
 Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām! Visu, ko mēs darām Dieva namā, mums ir jāiegremdē lūgšanā. Ir kļūdains viedoklis: „Mēs neesam lūgšanu grupa. Lai lūgšanu grupa lūdz par mums, bet mēs nodarbosimies ar kalpošanu.” Krāpšana! Bībelē ir aprakstīta situācija, kad israēla tauta sacīja Mozum: „Mozu, ej tu pie Dieva, runā tu ar Dievu un atgriezies pie mums. Bet mēs pie Dieva neiesim.” Kāds bija rezultāts? Tautā sākās nemieri, kurnēšana un galu galā viņi visi gāja bojā. Kāpēc? Jo viņiem nebija sadraudzības, sarunas ar Dievu. Viņi nolika starpnieku starp sevi un Dievu. Ikvienam, kurš kalpo, ir jālūdz, un nevis jāgaida, ka lūgšanu grupa lūgs tavā vietā. Lai viņi lūdz, bet arī tu lūdz.
„…lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Ko nozīmē atskaitīšanās kāda priekšā

    Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa sala un būt neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam aicināti staigāt ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu ticīgo priekšā.
  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).