Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās uzmundrina un iedvesmo jūs. Mēs turpinām runāt par tēmu: „Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana”. Vakar mēs runājām par to, ka lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām. Pirms kalpošanas ir jābūt lūgšanai. Lūgšana mūs savieno ar Dievu. Bez Dieva mums nekas neizdosies. 
„ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”(Jāņa 15:5).
 Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!! Apustuļu Darbos mēs lasām par to, ka tiem cilvēkiem, kuri tika iecelti par diakoniem, bija jābūt Svētā Gara pilniem, gudriem utt. Šiem cilvēkiem bija personīgi jāpazīst Dievs. 
„Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;”.(Apustuļu darbi 6:3).
 Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām! Visu, ko mēs darām Dieva namā, mums ir jāiegremdē lūgšanā. Ir kļūdains viedoklis: „Mēs neesam lūgšanu grupa. Lai lūgšanu grupa lūdz par mums, bet mēs nodarbosimies ar kalpošanu.” Krāpšana! Bībelē ir aprakstīta situācija, kad israēla tauta sacīja Mozum: „Mozu, ej tu pie Dieva, runā tu ar Dievu un atgriezies pie mums. Bet mēs pie Dieva neiesim.” Kāds bija rezultāts? Tautā sākās nemieri, kurnēšana un galu galā viņi visi gāja bojā. Kāpēc? Jo viņiem nebija sadraudzības, sarunas ar Dievu. Viņi nolika starpnieku starp sevi un Dievu. Ikvienam, kurš kalpo, ir jālūdz, un nevis jāgaida, ka lūgšanu grupa lūgs tavā vietā. Lai viņi lūdz, bet arī tu lūdz.
„…lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Kas ir tie cilvēki, kuriem Dievs atklāj Sevi un Savus noslēpumus?

    „..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana Pamācības 8:13).