Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās uzmundrina un iedvesmo jūs. Mēs turpinām runāt par tēmu: „Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana”. Vakar mēs runājām par to, ka lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām. Pirms kalpošanas ir jābūt lūgšanai. Lūgšana mūs savieno ar Dievu. Bez Dieva mums nekas neizdosies. 
„ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”(Jāņa 15:5).
 Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!! Apustuļu Darbos mēs lasām par to, ka tiem cilvēkiem, kuri tika iecelti par diakoniem, bija jābūt Svētā Gara pilniem, gudriem utt. Šiem cilvēkiem bija personīgi jāpazīst Dievs. 
„Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;”.(Apustuļu darbi 6:3).
 Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām! Visu, ko mēs darām Dieva namā, mums ir jāiegremdē lūgšanā. Ir kļūdains viedoklis: „Mēs neesam lūgšanu grupa. Lai lūgšanu grupa lūdz par mums, bet mēs nodarbosimies ar kalpošanu.” Krāpšana! Bībelē ir aprakstīta situācija, kad israēla tauta sacīja Mozum: „Mozu, ej tu pie Dieva, runā tu ar Dievu un atgriezies pie mums. Bet mēs pie Dieva neiesim.” Kāds bija rezultāts? Tautā sākās nemieri, kurnēšana un galu galā viņi visi gāja bojā. Kāpēc? Jo viņiem nebija sadraudzības, sarunas ar Dievu. Viņi nolika starpnieku starp sevi un Dievu. Ikvienam, kurš kalpo, ir jālūdz, un nevis jāgaida, ka lūgšanu grupa lūgs tavā vietā. Lai viņi lūdz, bet arī tu lūdz.
„…lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

    Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).