Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās uzmundrina un iedvesmo jūs. Mēs turpinām runāt par tēmu: „Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana”. Vakar mēs runājām par to, ka lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām. Pirms kalpošanas ir jābūt lūgšanai. Lūgšana mūs savieno ar Dievu. Bez Dieva mums nekas neizdosies. 
„ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”(Jāņa 15:5).
 Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!! Apustuļu Darbos mēs lasām par to, ka tiem cilvēkiem, kuri tika iecelti par diakoniem, bija jābūt Svētā Gara pilniem, gudriem utt. Šiem cilvēkiem bija personīgi jāpazīst Dievs. 
„Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;”.(Apustuļu darbi 6:3).
 Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām! Visu, ko mēs darām Dieva namā, mums ir jāiegremdē lūgšanā. Ir kļūdains viedoklis: „Mēs neesam lūgšanu grupa. Lai lūgšanu grupa lūdz par mums, bet mēs nodarbosimies ar kalpošanu.” Krāpšana! Bībelē ir aprakstīta situācija, kad israēla tauta sacīja Mozum: „Mozu, ej tu pie Dieva, runā tu ar Dievu un atgriezies pie mums. Bet mēs pie Dieva neiesim.” Kāds bija rezultāts? Tautā sākās nemieri, kurnēšana un galu galā viņi visi gāja bojā. Kāpēc? Jo viņiem nebija sadraudzības, sarunas ar Dievu. Viņi nolika starpnieku starp sevi un Dievu. Ikvienam, kurš kalpo, ir jālūdz, un nevis jāgaida, ka lūgšanu grupa lūgs tavā vietā. Lai viņi lūdz, bet arī tu lūdz.
„…lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.
  • Kāda ir mūsu loma un funkcijas kā Kristus vēstnešiem šai pasaulē

    „ Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” (Jesajas 60:1-3).
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

    Jēzus dažreiz sasaistīja slimības ar grēku. Taču, tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs.„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.