Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās uzmundrina un iedvesmo jūs.

 

Mēs turpinām runāt par tēmu: „Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana”.

 

Vakar mēs runājām par to, ka lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām. Pirms kalpošanas ir jābūt lūgšanai. Lūgšana mūs savieno ar Dievu. Bez Dieva mums nekas neizdosies.

 

„ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”(Jāņa 15:5).

 

Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!!

 

Apustuļu Darbos mēs lasām par to, ka tiem cilvēkiem, kuri tika iecelti par diakoniem, bija jābūt Svētā Gara pilniem, gudriem utt. Šiem cilvēkiem bija personīgi jāpazīst Dievs.

 

„Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;”.(Apustuļu darbi 6:3).

 

Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa, ko mēs darām! Visu, ko mēs darām Dieva namā, mums ir jāiegremdē lūgšanā. Ir kļūdains viedoklis: „Mēs neesam lūgšanu grupa. Lai lūgšanu grupa lūdz par mums, bet mēs nodarbosimies ar kalpošanu.” Krāpšana! Bībelē ir aprakstīta situācija, kad israēla tauta sacīja Mozum: „Mozu, ej tu pie Dieva, runā tu ar Dievu un atgriezies pie mums. Bet mēs pie Dieva neiesim.” Kāds bija rezultāts? Tautā sākās nemieri, kurnēšana un galu galā viņi visi gāja bojā. Kāpēc? Jo viņiem nebija sadraudzības, sarunas ar Dievu. Viņi nolika starpnieku starp sevi un Dievu. Ikvienam, kurš kalpo, ir jālūdz, un nevis jāgaida, ka lūgšanu grupa lūgs tavā vietā. Lai viņi lūdz, bet arī tu lūdz.

„…lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

 

Līdzīgi raksti

  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot.Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam.„Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.”(Mateja 3:1-3).

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas...

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli...

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas. 1.Pārdabiska...

  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs...

  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to...

  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”(Salamans Mācītājs 2:17-18).

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas...