Lai problēmas jūs nekad neaptur!

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs noskaidrojām, ka kārdinājumi un pārbaudījumi – tas ir tests jeb eksāmens, pēc kura jūs tiksiet vai nu apkaunoti un zaudēsiet godības slavu, vai arī – jūs priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Un vēl mēs ieraudzījām, ka tad, ja mēs koncentrējam savu uzmanību uz balvu un slavu, kas mūs sagaida tuneļa galā, mēs varēsim rast spēku tam, lai pabeigtu savu gājumu.Nākamais solis, kuru nepieciešams spert, lai, ejot cauri dzīves problēmām un pārbaudījumiem, smeltos spēkus un nepadotos ir, – sava gara stiprināšana. Šodien es vēlētos runāt tieši par to.Bībele apgalvo, ka
 „Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?” (Salamana pamācības 18:14).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….., bet satriektu garu – kurš to var stiprināt?”Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku (vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.Apustulis Pāvils atklāj mums noslēpumu par to, kā mums iemācīties nenoskumt brīžos, kad liekas, ka viss visapkārt ir slikti.Nākamajā Rakstu fragmentā ir aprakstīts šis noslēpums:
„Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” (2.Korintiešiem 4:16-18).
Pāvils apgalvo, ka viņš ir iemācījies skatīties ne uz to, kas ir redzams, bet uz to, kas nav redzams. Caur ticību Dieva Vārdam un Viņa apsolījumiem mēs varam skatīties uz neredzamo. Mūsos vēl skaidrāk formējas uzvaras tēls, kas vēlāk maina apstākļus mums visapkārt. Kad cilvēks caur Dieva Vārdu atjaunojas savā iekšienē (gars, prāts, domas), tad ārējiem apstākļiem vairs nav varas pār viņu.Ja mēs uz savām situācijām lūkojamies ar Dieva acīm (caur Viņa Vārdu), tad redzam iespējas un slavu tur, kur citi cilvēki redz sāpes un ciešanas.Tieši par to runā Psalmu dziedātājs:
„Kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz, kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.” (Psalms 84:7-8).
Mēs varam atklāt AVOTUS pat mūsu ielejā. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs uztveram vai reaģējam uz savām problēmām.Dievs mūs aicina uz to, lai mēs ar lielu prieku uztveram problēmas.
„Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.” (Jēkaba 1:3).
Tomēr tāda attieksme pret problēmām ir iespējama tikai tad, ja mēs lūkojamies uz tām ar Dieva acīm.Prieks Tai Kungā – tas ir reāls garīgs un fizisks spēks! Kad pateicoties tam, ka mēs stiprinām savu garu un lūkojamies uz dzīves problēmām ar Dieva acīm, mēs spējam uztvert problēmas ar lielu prieku, – mēs smelsimies spēku un nepadosimies!Nobeigumā vēlos teikt sekojošo: lai problēmas jūs nekad neaptur! Attiecībā uz uzvaru – uzticieties Dievam un ejiet uz priekšu, Jēzus Vārdā!Ja šobrīd jūs piemeklējuši grūti laiki, – es, Jēzus Vārdā, lūdzu par to, lai Dieva gaisma un Svētā Gara atklāsme apbruņo jūs un stiprina jūs uzvarai jūsu situācijā!Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.