Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

Sveicinu jūs šajā jaunajā dienā, kuru dāvājis mums tas Kungs!
Dieva vārdā ir Dievišķa gudrība, bet Dievišķā gudrība iekārto cilvēka dzīvi. Šodien uzaicinu jūs iegremdēties Viņa gudrībā.

Turpinot domu par to, no kā tad ir atkarīgs izrāviens mūsu dzīvē, es vēlos īpaši pasvītrot sekojošo: nepieņemiet to, kas nav pats labākais priekš jums no Dieva.

Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni.
No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām:

«Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.
2 Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī.
3 Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.
4 Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.”
5 Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt.(Ap.d..3: 1-5)

Viņš droši vien lūdza un gaidīja kaut vai dienišķo maizi šai dienai, kaut vai dažas monētas, lai varētu nopirkt ko ēdamu.

Saki sev šodien: «Es noraidu to, kas nav pats labākais no Dieva priekš manis». Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, varēja gaidīt katru dienu ne tikai dienišķo maizi vai žēlastības dāvanas, bet arī dziedināšanu, taču, cilvēks, kas ir pieradis pie savas situācijas nevar gaidīt kaut ko labāku no dzīves. Vai jūs šodien gaidāt brīnumu no Dieva? Dievs vēlās dot jums vislabākās svētības. Viņš vēlās piepildīt jūsu sirds vēlmes. Vai jūsu sirds tiecās pēc vislabākā no Dieva?
Vai jūs esiet līdzīgi Ābrahamam, kurš lūdzās Dievam, lai Viņš svētī viņu kaut vai ar Ismaēlu, kaut gan Dievs bija sagatavojis viņam Īzaku?

«Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt?
18 Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: “Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.”
19 Un Dievs sacīja: “Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa..» (1 Moz.17:17-19)

Vai varbūt jūs esiet līdzīgi tai neauglīgai sievietei, kura teica, ka viņai nav vajadzību, tad, kad bija pienācis viņas izrāviena laiks?

«Un kādu dienu notika, ka Elīsa gāja uz Sunemu, un tur bija kāda bagāta sieva, un tā viņu uzlūdza, ka viņš ar to ēstu mielastu. Un tā notika: cikkārt viņš tur gāja garām, viņš tur iegriezās ēst maizi.
9 Un tā sacīja savam vīram: “Redzi, es atzīstu, ka tas ir svēts Dieva vīrs, kas pie mums še pastāvīgi iegriežas.
10 Mēs varētu viņam iekārtot mazu augštelpu ar sienām, tur tad noliksim viņam gultu un galdu, kā arī krēslu un lukturi, lai viņam pie mums atnākušam būtu, kur ieiet.”
11 Kādu dienu, kad viņš tur ieradās, viņš iegāja šai augšējā istabā un apgūlās.
12 Un viņš sacīja savam puisim Gehazim: “Paaicini šo sunamieti!” Un viņš to pasauca, un tā ienāca pie viņa.
13 Un Elīsa sacīja kalpam: “Lūdzu, pasaki viņai: redzi, tu mūsu labad esi tā rūpējusies; ko lai mēs tevis labad darām? Vai būtu vēlams tevis labad iebilst kādu labu vārdu pie ķēniņa vai pie karaspēka virspavēlnieka?” Bet viņa atbildēja: “Es dzīvoju droši savas tautas vidū!”
14 Kad viņš vēlreiz jautāja, kas būtu viņas labā darāms, tad Gehazis atbildēja: “Taču kaut kas, jo viņai nav dēla, un viņas vīrs ir vecs.”
15 Tad Elīsa sacīja: “Atsauc viņu šurp!” Kad viņš bija to pasaucis un viņa stāvēja durvīs,
16 tad viņš sacīja: “Nākamā gadā ap šo laiku tu apkampusi turēsi dēlu.” Bet tā sacīja: “Ak, nē, mans kungs, tu Dieva vīrs, nemaldini savu kalponi!”
17 Un šī sieva patiesi kļuva grūta un dzemdēja dēlu tanī pašā laikā nākamajā gadā, tieši kā Elīsa viņai bija sacījis.» (2Ķēn. 4: 8-17).

Šī sieviete savu neauglību vērtēja, kā savas dzīves likteni. Pat tad, kad Dievs vēlējās dot viņai izrāvienu, viņa gandrīz šo brīnumu pazaudēja. Ja ne Gehazis, Elīsa kalps, tad viņa savu neauglību nebūtu ieraudzījusi kā problēmu.
Arī mūsu varonis, šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, savā izrāviena dienā gaidīja no garāmejošiem cilvēkiem dažas monētas, kā žēlastības dāvanu. Viņš jau sen bija pārstājis gaidīt savu dziedināšanu. Lūk, kāpēc 40 gadus viņa dzīvē nekas nemainījās.

Ar šo dienu gaidiet pārmaiņas, un jūs pārliecināsieties, ka Dieva nodoms priekš jums ir labs! Jūs redzēsiet brīnumu pēc brīnuma savā dzīvē.

Dieva vārds jums šodien tāds: gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu.

Lai izrāviens neaiziet jums garām Jēzus Kristus Vārdā!

Ar Dievu!

Mācītājs Rufuss Adžiboije