Ko tu dari ar savu talantu? II
Vakar mēs iesākām runāt par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?” Mēs runājām par to, ka katrs atskaitīsies par savu nodzīvoto dzīvi. Vēl savas dzīves laikā mums ir jāsaprot, cik svarīgi ir ieguldīt sevi lietās, kas nezudīs, ieguldīt sevi Dieva Valstības izplatīšanā.
Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts. Bibelē nekas nav teikts par to, ka pasaulē būs labāk, bet Bibelē ir teikts ka Dieva Valstībā būs labāk un labāk. Tāpēc, kur mums vajadzētu dzīvot? Mums jādzīvo Dieva Valstībā, jātiecas uz uz šo Valstību un jāiegulda sevi tajā, lai mūsu sirdis būtu šajā Valstībā. Pretējā gadījumā, tie, kas savus dārgumus iegulda šajā pasaulē, tādējādi attālinās no saviem patiesajiem dārgumiem. Bieži vien cilvēks iegulda sevi tikai materiālās lietās-savu laiku, savus talantus un spējas, savas finanses-bet pēc savas nāves viņš attālinās no saviem dārgumiem, kas viņam bija tik svarīgi un dārgi. Taču Jēzus deva saviem mācekļiem gudru padomu, lai viņi nekrāj savu mantu šeit uz zemes, kur ir zagļi, kodes un rūsa, bet lai cilvēks labāk krāj savu mantu debesīs, jo tur, kur būs cilvēka manta, tur būs arī viņa sirds.
„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. „ (Mt.6:19-21).
Cilvēkiem, kuri krāj savu mantu tikai uz zemes, nāve ir liels zaudējums, tāpēc ka līdz ar nāvi cilvēks zaudē visu, kam viņš bija atdevis savu dzīvi, laiku, finanses, spējas un talantus. Viss, kas dārgs cilvēkam šeit uz zemes, līdz ar nāvi tas zūd. Bet tas cilvēks, kas krāj un iegulda savus dārgumus debesīs, neattālinās no tiem, bet dodas pie saviem dārgumiem un savas mantas. Tāpēc, tādiem cilvēkiem, nāve ir ieguvums. Pāvels tā arī teica, ka dzīvot viņam ir Kristus, bet nāve-ieguvums. Citiem vārdiem runājot, Pāvels vēlējās pateikt, ka viņa domas, viņa laiks, viņa sirds-viss ir par Kristu un viņš dzīvo Kristum.
Cilvēks, kurš dzīvo tādā veidā, dodas pretī saviem dārgumiem un tādam cilvēkam nāve ir ieguvums. Lūk, kādu dzīvi Jēzus gaidīja no Saviem mācekļiem.
„Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” (Мt.25:13).
Kam tu velti savu dzīvi? Kur atrodas tavi dārgumi? Izvēlies dzīvot Kristum un Viņa Valstībai! Ieguldi visu savu laiku, talantus, resursus tajā, kas dārgs Jēzum. Ieguldi sevi Dieva Valstības celtniecībā!
Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visas dienas garumā!
Līdz rītam!
Mācītājs Rufus Adžiboije
