Ko tu dari ar savu talantu? II

Vakar mēs iesākām runāt par tēmu: „Ko tu dari ar savu talantu?” Mēs runājām par to, ka katrs atskaitīsies par savu nodzīvoto dzīvi. Vēl savas dzīves laikā mums ir jāsaprot, cik svarīgi ir ieguldīt sevi lietās, kas nezudīs, ieguldīt sevi Dieva Valstības izplatīšanā.Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts. Bibelē nekas nav teikts par to, ka pasaulē būs labāk, bet Bibelē ir teikts ka Dieva Valstībā būs labāk un labāk. Tāpēc, kur mums vajadzētu dzīvot? Mums jādzīvo Dieva Valstībā, jātiecas uz uz šo Valstību un jāiegulda sevi tajā, lai mūsu sirdis būtu šajā Valstībā. Pretējā gadījumā, tie, kas savus dārgumus iegulda šajā pasaulē, tādējādi attālinās no saviem patiesajiem dārgumiem. Bieži vien cilvēks iegulda sevi tikai materiālās lietās-savu laiku, savus talantus un spējas, savas finanses-bet pēc savas nāves viņš attālinās no saviem dārgumiem, kas viņam bija tik svarīgi un dārgi. Taču Jēzus deva saviem mācekļiem gudru padomu, lai viņi nekrāj savu mantu šeit uz zemes, kur ir zagļi, kodes un rūsa, bet lai cilvēks labāk krāj savu mantu debesīs, jo tur, kur būs cilvēka manta, tur būs arī viņa sirds.
„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.  Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.  Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. „ (Mt.6:19-21).
Cilvēkiem, kuri krāj savu mantu tikai uz zemes, nāve ir liels zaudējums, tāpēc ka līdz ar nāvi cilvēks zaudē visu, kam viņš bija atdevis savu dzīvi, laiku, finanses, spējas un talantus. Viss, kas dārgs cilvēkam šeit uz zemes, līdz ar nāvi tas zūd. Bet tas cilvēks, kas krāj un iegulda savus dārgumus debesīs, neattālinās no tiem, bet dodas pie saviem dārgumiem un savas mantas. Tāpēc, tādiem cilvēkiem, nāve ir ieguvums. Pāvels tā arī teica, ka dzīvot viņam ir Kristus, bet nāve-ieguvums. Citiem vārdiem runājot, Pāvels vēlējās pateikt, ka viņa domas, viņa laiks, viņa sirds-viss ir par Kristu un viņš dzīvo Kristum.Cilvēks, kurš dzīvo tādā veidā, dodas pretī saviem dārgumiem un tādam cilvēkam nāve ir ieguvums. Lūk, kādu dzīvi Jēzus gaidīja no Saviem mācekļiem.
„Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” (Мt.25:13).
Kam tu velti savu dzīvi? Kur atrodas tavi dārgumi? Izvēlies dzīvot Kristum un Viņa Valstībai! Ieguldi visu savu laiku, talantus, resursus tajā, kas dārgs Jēzum. Ieguldi sevi Dieva Valstības celtniecībā!Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visas dienas garumā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.
  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.
  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

    Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.