Lieldienu nozīme

Mūžīgā dzīvība ir realitāte.

Taču šī dzīvība nav iespējama, ja mēs noraidām to dzīvību, ko mums piedāvā Jēzus Kristus. Kristus dzīvība ir spējīga uzvarēt nāvi. Ikviens, kas tic Jēzum, pat ja nomirs, noteikti atdzīvosies.Cilvēks var būt reliģiozs, ievērot dažādas tradīcijas, bet, ja viņam nav dzīvu attiecību ar Dievu, – viņam nebūs Dieva dzīvības viņā un viņš būs garīgi miris. Cilvēks, kam nav attiecību ar Dievu, pēc savas fiziskās nāves iemantos otro nāvi – mūžīgas mocības, no kurām vairs nav nekādas atbrīvošanas.Garīgi dzīvs cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, pat ja nomirst fiziski, tik un tā atdzīvosies un uzvarēs otro nāvi. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus Kristus kļuva pirmais, kas uzvarēja nāvi. Jēzum ir nāves atslēgas. Tas, kam ir atslēgas, tas arī visu kontrolē. Tas, kam pieder atslēgas, var atvērt un paņemt to, kas viņam vajadzīgs, kā arī aizslēgt un nelaist ārā to, ko nenākas laist ārā. Jēzus bija, ir un būs mūžīgi. Jēzus bija miris, bet Viņš augšāmcēlās un Viņš ir dzīvs! Jēzus izlaiž brīvībā no nāves cietuma katru, kurš tic Viņam. Jēzus nāca uz zemes grēcinieku dēļ.  Jēzus dod dzīvību un uzvaru pār grēku katram, kas tic Viņam. Grēks ir jebkādas nāves avots. Jēzus dod uzvaru pār otro nāvi, kas ved cilvēkus uz elli – mūžīgās mocībās. Jēzus piedāvā Savu dzīvību katram cilvēkam. Ja tu vēl neesi pieņēmis šo dzīvību caur ticību Jēzum – šodien ir tā diena, kad tu vari to izdarīt. Jēzus teica:
Jāņa 1:12 – Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.
Bez Dieva palīdzības, dzīvības un spēka neviens no mums nespēs kļūt tāds, kādu Dievs vēlas redzēt. Tāpēc cilvēkam ir jānotic Jēzum, un tad Dievs dāvās Savu spēku, lai mēs varētu uzvarēt bailes, slimības, nāvi, sātanu. Tikai Jēzus dod šo spēku. Taču ne visi cilvēki par to zina. Dievs vēlas, lai tie ticīgie, kuri zina par šo spēku un kuri paši to ir saņēmuši,  ietu un dalītos ar šo vēsti ar citiem. Dievs rēķinās ar mums – Dieva bērniem, ka tieši caur mums zeme piepildīsies ar vēsti par Jēzu un patiesības atziņu.

Līdzīgi raksti

  • Kas tā ir par tautu – Amorieši?

    Svētdienas dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja, – ka Dievs ir Saviem bērniem sagatavojis zemi – garīgo mantojumu no Viņa. Bet, lai es varētu ieiet un iegūt šo zemi, man ir jāiemācās cīnīties un uzvarēt garīgos pretiniekus, kuri atrodas šajā zemē. Gribam mēs to vai negribam, ticam mēs tam vai nē, bet mēs atrodamies karā.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 2.daļa.

    iens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.
  • Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai – 8.daļa

    Dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus runāja par lūgšanas svarīgumu. Dievs aicina Savus bērnus pastāvīgi lūgt un aizlūgt Viņa priekšā. Mācītājs Rufus runāja par to, ka Dievam katrai draudzei ir savs uzdevums. Jau 1999.gadā Dievs pateica, ka viens no draudzes „Gars un Patiesība” uzdevumiem būs lūgšana un aizlūgšana par cilvēkiem.
  • Kas ir Ferisieši? (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Daudzās Bībeles Rakstu vietās mēs lasām par to, ka Dievs brīdināja Savu tautu par septiņām tautām, ar kurām tiem nāksies cīnīties, lai viņi varētu iekarot to Apsolīto zemi, kuru Viņš tiem ir sagatavojis. Un mums tas kalpo par prototipu tam, ko mums nāksies darīt garīgā līmenī, lai arī mēs iekarotu savu zemi Tam Kungam. Jozuas grāmatā ir teikts:
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Dievkalpojuma pārskats

    Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām. Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *