Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

Es no jauna jūs sveicinu, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs turpinām runāt par to, ka saruna ar Dievu caur lūgšanu dara mūs stiprus un piepilda ar Viņa dzīvību.Vakar mēs runājām par to, ka cilvēki, kuri ir padarījuši lūgšanu par galveno prioritāti savā dzīvē, mirdz tumsā un gūst šajā dzīvē vienu uzvaru pēc otras, jo viņi caur sarunu ar Radītāju lūgšanā ir piepildīti ar spēku un gudrību no Dieva.Cilvēks, kurš vēlas dzīvot pastāvīgā uzvarā, vienmēr lūdz un nepagurst, jo viņš paļaujas ne uz savu spēku, bet uz Visuvarenā Dieva spēku un iespējām.
“Ak, Kungs, Kungs! ……..Tev nekas nav neiespējams.”(Jeremijas 32:17).
Jēzus Pats mācīja par to, kādu vietu mūsu dzīvē ir jāieņem lūgšanai.
„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.”(Lūkas 18:1).
Es vēlos, lai jūs atceraties vārdus būs un aizvien. Cilvēkam ir jālūdz! To mums saka Pats Dievs. Dievs mums nav teicis: „Es iesaku jums lūgt.” Tāpat, Viņš nav teicis: „ Es piedāvāju jums lūgt”. Tad, kad Pats Radītājs saka, ka cilvēkam aizvien būs lūgt, – Dievs zina, par ko Viņš runā.Lasot Bībeli, mēs redzam, ka Paša Jēzus dzīvē lūgšana bija viena no galvenajām prioritātēm. Jēzus saprata lūgšanas spēku un nepieciešamību. Jēzus saprata to, kāpēc ir jālūdz, kāds ir lūgšanas mērķis, un to, uz ko ir spējīga lūgšana. Sakot, ka „aizvien būs lūgt un nebūs pagurt”, Jēzus runā par to, ka, ja tu nelūgsi vienmēr, tu pagursi un (Bībeles tulkojumā krievu valodā) skumsi, tad tu jutīsi savu bezspēcību, tu būsi vājš.Lūgšana ir zāles pret pagurumu, skumjām un bezmērķību.Vēlos vēlreiz jums atgādināt, kas ir efektīva lūgšana. 
  1. Lūgšana – tā ir saruna ar Dievu no gara uz Garu.
  2. Lūgšana – tā ir apzināta tuvošanās Dievam.
  3. Lūgšana – tā ir kvalitatīva laika pavadīšana ar Dievu.
  4. Lūgšana – tā ir divpusēja saruna, divpusēja sadraudzība.
  5. Lūgšana – tā ir savas dvēseles, savas sirds izkratīšana Dieva priekšā.
  6. Lūgšana – tā ir gaidīšana Dieva priekšā un savas uzticēšanās un mīlestības izpausme Dievam.
  7. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam, saskaņā ar Viņa gribu.
  8. Lūgšana – tā ir Dieva gribas meklēšana tur, kur mēs to nesaprotam.
  9. Lūgšana – tas nozīmē klauvēt līdz brīdim, kamēr durvis netiks atvērtas.
 Papildus visam minētajam, nosaukšu vēl virkni iezīmju, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai.
Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, tad ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.Pirmkārt, lūgšana palīdz mums pakļauties Dieva gribai. Otrkārt, kad esmu lūgšanā un kaut ko lūdzu Dievam, es mainos pats un pakļauju sevi Dieva gribai tāpēc, lai manai lūgšanai būtu rezultāts. Ja cilvēks nepakļaus sevi Dieva gribai, viņa lūgšanai būs šķēršļi. Tāpēc tam, lai mana lūgšana saņemtu atbildi, es saku Dievam: „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek manā dzīvē! Es vēlos to, ko vēlies Tu”. Tieši lūgšana palīdz man atrasties pakļāvībā Dieva gribai. Tikai dzīvojot pēc Dieva gribas, es būšu laimīgs savā dzīvē un Paša Dieva svētīts. Pakļaut sevi Dieva gribai – tas ir labi priekš manis, jo Bībelē ir teikts, ka:
„…… kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
 Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.