Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

„TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ! TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS! TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!”(4.Mozus 6:24-26).

Lai katram no jums šī diena sākas ar šo brīnišķīgo svētību lūgšanu. Tā Kunga labvēlība un žēlastība lai ieskauj jūs šai dienā!

Mēs turpinām runāt par lūgšanas svarīgumu.

Vakar mēs noskaidrojām, ka ar efektīvu lūgšanu tiek domāta sevis pakļaušana Dieva gribai. Tikai dzīve, kuru dzīvojam saskaņā ar Dieva gribu, ir mums par svētību.

Kas vēl ir lūgšana?

11. Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem.

Kad mēs lūdzam, bet tai pat laikā nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja saistībā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?” Mēs vēršamies pie Bībeles un tur skaidri ir pateikts, ka, ja tu izvēlēsies šo ceļu, rezultāts būs šāds, ja to, – tāds. Un tāpēc mācītājs dod padomu iet pa to ceļu, kurš ir saskaņā ar Dieva gribu. Cilvēks saka: „Labi! Paldies, mācītāj!” Un tad viņš iet pie Zigurda un jautā: „Zigurd, kā tu domā, ko man darīt? Rīkoties tā vai tā?”. Zigurds atbild: „ Staigā Dieva ceļu!” Pēc tam šis cilvēks dodas pie Olgas un saka: „Olga, ko tu domā šai sakarā?”. Un Olga saka: „Iespējams, šis otrais variants arī nav slikts”. Un cilvēks priecīgs atbild: „Lūk, tu esi vienīgais cilvēks, kurš dzird Dieva balsi! Visi citi runā to, ko grib. Bet tu esi īstens pravietis!” Kāpēc cilvēks pieņēma Olgas domas un nosauca viņu par īsteno pravieti? Tāpēc, ka Olga svētīja viņa plānu. Bet Dievs negrasās svētīt tavus plānus. Dievs svētīs Savus plānus. Pareizāk ir teikt, ka Dieva plāns jau ir svētīts! Tāpēc tad, kad tu nāc Dieva priekšā ar savu plānu un saki: „Dievs, svētī manu plānu!”, Dievs tev saka: „Es jau esmu svētījis. Tāpēc atstāj savu plānu un ieej Manā plānā”.

Lūgšana – tā ir iespēja nest savu plānu Dieva priekšā un pakļauties Dieva plānam. Lūgšana nemaina Dievu, nemaina Viņa prātu, nemaina Viņa plānus, bet maina mani, lai arī dažkārt mums šķiet, ka mēs ar savām lūgšanām varam mainīt Dievu.

Piemēram, 1.Mozus grāmatas 18.nodaļā ir aprakstīts notikums, kad Dievs atnāca pie Ābrahāma un sacīja viņam, ka Sodomas un Gomoras grēks ir tapis Viņam zināms.

„Un Tas Kungs sacīja: “Brēkšana par Sodomu un Gomoru patiešām ir liela, un viņu apgrēcība ir ļoti smaga”(1.Mozus 18:20).

Dievs nolēma iznīcināt šīs pilsētas. Dievs to pasludināja.

Ābrahāms sāka lūgt: „Dievs, vai tiešām tu iznīcināsi šīs pilsētas? Tu taču esi taisnīgs Dievs. Es zinu, ka Tu sodi par grēkiem, bet es zinu arī to, ka Tu esi žēlastības Dievs. Vai tiešām tu iznīcināsi taisnos līdz ar bezdievīgajiem?” Dievs atbildēja Ābrahāmam: „Nē neiznīcināšu!” Un varētu likties, ka Ābrahāms mainīja Dieva plānu, Viņa nodomus. Bet zināt, kas patiesībā notika caur šo lūgšanu? Ābrahāms nevarēja mainīt Dievu, bet Dievs mainīja Ābrahāmu. Es jums izskaidrošu, kā tas notika. Ābrahāms zināja, ka Dievs ir taisnīgs, bet neskatoties uz to, Ābrahāms šaubījās, tāpēc Ābrahāma lūgšana bija kā jautājums. Ābrahāms zināja, ka Dievs ir žēlsirdīgs, bet viņš nezināja, – cik. Ābrahāms uzdeva Dievam jautājumu: „Vai Tu iznīcināsi taisnos līdz ar bezdievīgajiem?” Dievs atbildēja, ka neiznīcinās. „Ja tur atrastos 50 taisnie, neiznīcināsi?” – jautāja Ābrahāms. Un Dievs no jauna sacīja Ābrahāmam, ka neiznīcinās. Ābrahāms izbrīnījās un turpināja: „Un ja tur būs 40 taisnie?” Dievs atbildēja: „Nē, neiznīcināšu”. Ābrahāms uzdeva Dievam vienu jautājumu pēc otra, un ar katru atbildi Ābrahāmam radās arvien lielāka izpratne par Pašu Dievu. Ābrahāms nonāca līdz 10 taisnajiem, un tad Dievs atbildēja:

„….Es to neizpostīšu šo desmit dēļ.”(1.Mozus 18:32).

Pēc lūgšanas, Ābrahāms aizgāja ar pārliecību par to, ka mūsu Dievs ir žēlsirdīgs Dievs. Pēc lūgšanas, Ābrahāms pazina Dievu daudz labāk, nekā pirms lūgšanas.

Tāpēc lūgšana maina mūs un palīdz mums iepazīt Dievu. Ja tu vēlies iepazīt Dievu, – tad vairāk lūdz.

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije