Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpināsim runāt par apslēpto Dieva dārgumu – Dieva vārdu. Mēs ar jums runājām, ka katram cilvēkam, kas sauc sevi par Jēzus Kristus mācekli, ir jāpēta un jāizzina Raksti. Bet ,lai mēs to darītu, mums ir jābūt iekšējam stimulam to darīt. Un tāds stimuls ir pareiza izpratne par to, kāpēc mums ir jālasa Bībele. Var sevi maldināt, domājot, ka ja tu neesi Bībeles skolotājs, tātad tev nav obligāti katru dienu lasīt un izpētīt Bībeli, ka tas skar tikai tos, kas ir Dieva aicināti mācīt Dieva vārdu. Taču Jēzus teica Saviem mācekļiem, ka viņiem tas ir jādara. Kam no jums tā ir noticis, ka paiet 1 diena, paiet 2 dienas, paiet 3 dienas, bet jūs tā arī neesat paņēmis rokā Bībeli, kaut arī labi zinat un saprotat, ka lasīt Bībeli ir vajadzīgi un svarīgi priekš jums pašiem? Tajā ir kāda dzīves pretruna. Un tieši šī pretruna dara mūs nelaimīgus. Mēs zinam, kas ir jādara, taču apzināti vai neapzināti mēs to nedaram dēļ slinkuma vai tādēļ, ka mums vienkārši ir garlaicīgi lasīt un pētīt Bībeli. Ņem Bībeli rokās, lasi to, un nez kāpēc neko jaunu un interesantu tur neredzi, un tamdēļ pazūd interese par Bībeli, tāpēc arī rīt vairs negribās lasīt. Ja tu tā spried, tad tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl kaut ko nesaproti. Mums ir jābūt iekšējam stimulam Bībeles lasīšanai. Bet stimuls atnāk, kad mēs saprotam, kāpēc mums tas ir jādara. Ja es jums parādīšu savu Bībeli, tad jūs redzēsiet, ka tā visa ir pasvītrota. Tas nozīmē, ka es to esmu izlasījis vairākkārtīgi, lai izprastu un saņemtu atklāsmi no Dieva Vārda. Taču neskatoties uz to, ka es vairākkārtīgi esmu izlasījis visu Bībeli, es tik un tā no jauna un no jauna turpinu lasīt tās pašas Rakstu vietas. Un tas man sagādā prieku, jo es esmu saņēmis atslēgas izpratnei par to, kāpēc man ir nepieciešams lasīt Bībeli. Šī izpratne man palīdz un stimulē mani ikdienas lasīšanai. 
„ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā ” . ( 2 Tim.3:16).
112Bībele ir noderīga! Bībeles lasīšana ir noderīga man pašam. Mēs lasam Bībeli, tāpēc ka tas ir noderīgi. Dažreiz mēs nodarbojamies ar tām lietām, kas mums pavisam nav derīgas, un tai pašā laikā noraidam Bībeli, kas mums ir derīga. Pāvils saka, ka ir derīgas lietas un nederīgas lietas. Un šeit Pāvils skaidri pasaka, ka Bībele ir noderīga priekš mums – mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā. Kas ir mācība ? Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet. Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība. Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā. Un tieši vainas pierādīšana parāda mums, kurā brīdī mēs esam novirzījušies no pareizā ceļa un nogriezušies uz nepareizā ceļa. Bieži mēs varam redzēt, ka iesākumā cilvēkam vērojams pareizs sākums, pareizi motīvi un vēlmes, pareiza izpratne par to, kas ir jādara, bet pēc tam nez kāpēc šis ceļš mainās un cilvēks nogriežās uz nepareizā ceļa. Bet, tad kad mēs lasam Bībeli, Svētais Gars var uzrādīt mūsu vainu vai kļūdas, kā arī to, kad mēs esam nogriezušies no mūsu ceļa. Bībele arī ir noderīga labošanai. Labošana parāda mums, kā atgriezties atpakaļ uz pareizā ceļa. Bībele arī ir noderīga audzināšanai taisnībā. Audzināšana taisnībā parāda mums, kā mums atgriezties uz pareizā ceļa, kā to izdarīt. Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka Dieva Vārds ir noderīgs mums. Katru reizi, kad mēs lasam Bībeli, mēs saņema virzienu (parasti mēs pasvītrojam to savā Bībelē). Mēs saņemam mērķi savai dzīvei. Cilvēkam, kurš nelasa Bībeli nav skaidra virziena savā domāšanā, viņš ir haotisks savās domās un rīcībā. Bet Dievs vēlās caur Savu Vārdu parādīt mums virzienu mūsu dzīvei. Lai Dievs jums palīdz saprast Dieva Vārda nozīmi. Dieva Vārds ir vajadzīgs un noderīgs mums! Un mums vajadzētu iemīlēt Dieva Vārdu un būt tajā pastāvīgi! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”
  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.
  • Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt?

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jotie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus unsekoja Viņam.”Augstāk minētajā Rakstu vietā, Jēzus redzēja kā divi brāļi meta tīklus jūrā, un Viņš tūdaļ spēja saskatīt, ka viņiem ir labāks liktenis. Tieši tādēļ, Viņš vērsās pie viņiem un aicināja viņus sekot Jēzum.Dieva Vārds šodien priekš jums ir šāds: sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.