Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpināsim runāt par apslēpto Dieva dārgumu – Dieva vārdu. Mēs ar jums runājām, ka katram cilvēkam, kas sauc sevi par Jēzus Kristus mācekli, ir jāpēta un jāizzina Raksti. Bet ,lai mēs to darītu, mums ir jābūt iekšējam stimulam to darīt. Un tāds stimuls ir pareiza izpratne par to, kāpēc mums ir jālasa Bībele. Var sevi maldināt, domājot, ka ja tu neesi Bībeles skolotājs, tātad tev nav obligāti katru dienu lasīt un izpētīt Bībeli, ka tas skar tikai tos, kas ir Dieva aicināti mācīt Dieva vārdu. Taču Jēzus teica Saviem mācekļiem, ka viņiem tas ir jādara. Kam no jums tā ir noticis, ka paiet 1 diena, paiet 2 dienas, paiet 3 dienas, bet jūs tā arī neesat paņēmis rokā Bībeli, kaut arī labi zinat un saprotat, ka lasīt Bībeli ir vajadzīgi un svarīgi priekš jums pašiem? Tajā ir kāda dzīves pretruna. Un tieši šī pretruna dara mūs nelaimīgus. Mēs zinam, kas ir jādara, taču apzināti vai neapzināti mēs to nedaram dēļ slinkuma vai tādēļ, ka mums vienkārši ir garlaicīgi lasīt un pētīt Bībeli. Ņem Bībeli rokās, lasi to, un nez kāpēc neko jaunu un interesantu tur neredzi, un tamdēļ pazūd interese par Bībeli, tāpēc arī rīt vairs negribās lasīt. Ja tu tā spried, tad tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl kaut ko nesaproti. Mums ir jābūt iekšējam stimulam Bībeles lasīšanai. Bet stimuls atnāk, kad mēs saprotam, kāpēc mums tas ir jādara. Ja es jums parādīšu savu Bībeli, tad jūs redzēsiet, ka tā visa ir pasvītrota. Tas nozīmē, ka es to esmu izlasījis vairākkārtīgi, lai izprastu un saņemtu atklāsmi no Dieva Vārda. Taču neskatoties uz to, ka es vairākkārtīgi esmu izlasījis visu Bībeli, es tik un tā no jauna un no jauna turpinu lasīt tās pašas Rakstu vietas. Un tas man sagādā prieku, jo es esmu saņēmis atslēgas izpratnei par to, kāpēc man ir nepieciešams lasīt Bībeli. Šī izpratne man palīdz un stimulē mani ikdienas lasīšanai. 
„ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā ” . ( 2 Tim.3:16).
112Bībele ir noderīga! Bībeles lasīšana ir noderīga man pašam. Mēs lasam Bībeli, tāpēc ka tas ir noderīgi. Dažreiz mēs nodarbojamies ar tām lietām, kas mums pavisam nav derīgas, un tai pašā laikā noraidam Bībeli, kas mums ir derīga. Pāvils saka, ka ir derīgas lietas un nederīgas lietas. Un šeit Pāvils skaidri pasaka, ka Bībele ir noderīga priekš mums – mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā. Kas ir mācība ? Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet. Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība. Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā. Un tieši vainas pierādīšana parāda mums, kurā brīdī mēs esam novirzījušies no pareizā ceļa un nogriezušies uz nepareizā ceļa. Bieži mēs varam redzēt, ka iesākumā cilvēkam vērojams pareizs sākums, pareizi motīvi un vēlmes, pareiza izpratne par to, kas ir jādara, bet pēc tam nez kāpēc šis ceļš mainās un cilvēks nogriežās uz nepareizā ceļa. Bet, tad kad mēs lasam Bībeli, Svētais Gars var uzrādīt mūsu vainu vai kļūdas, kā arī to, kad mēs esam nogriezušies no mūsu ceļa. Bībele arī ir noderīga labošanai. Labošana parāda mums, kā atgriezties atpakaļ uz pareizā ceļa. Bībele arī ir noderīga audzināšanai taisnībā. Audzināšana taisnībā parāda mums, kā mums atgriezties uz pareizā ceļa, kā to izdarīt. Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka Dieva Vārds ir noderīgs mums. Katru reizi, kad mēs lasam Bībeli, mēs saņema virzienu (parasti mēs pasvītrojam to savā Bībelē). Mēs saņemam mērķi savai dzīvei. Cilvēkam, kurš nelasa Bībeli nav skaidra virziena savā domāšanā, viņš ir haotisks savās domās un rīcībā. Bet Dievs vēlās caur Savu Vārdu parādīt mums virzienu mūsu dzīvei. Lai Dievs jums palīdz saprast Dieva Vārda nozīmi. Dieva Vārds ir vajadzīgs un noderīgs mums! Un mums vajadzētu iemīlēt Dieva Vārdu un būt tajā pastāvīgi! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.