Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

 

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība pār mums atjaunojas ik rītu!

 

Mēs turpinām runāt par piedošanas svarīgumu.

 

Šodien vērsīsimies pie Jēzus līdzības par kalpu, kuram tika piedots(atlaists) viss viņa parāds, bet viņš savukārt negribēja piedot (atlaist) mazāku parādu savam parādniekam.

 

Šai līdzībā mēs redzam, ka piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto (viņa darbiem), bet uz Dieva žēlastību, Kurš piedevis mums mūsu grēkus. Dievs mums ir piedevis krietni vairāk par to, ko citi cilvēki izdarījuši attiecībā pret mums.

 

Izlasīsim šo līdzību:

 

„Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: “Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Jēzus saka uz to: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas. Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties. Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida. Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā! Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā. Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies? Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā. Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:21-35).

 

Šīs līdzības galvenā tēma ir par diviem atšķirīgiem parādiem.

 

Sarunas beigās kungs sacīja:

 

„Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?” (Mateja 18:32-33).

 

Ko kungs galu galā izdarīja ar nekrietno kalpu? Viņš tiesāja viņu ar to pašu tiesu, ar kādu tas tiesāja savu tuvāko.

 

Aplūkosim dažus secinājumus, kuri izriet no šīs līdzības.

 

  1. Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki.

Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.

 

Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.

 

Gribu sniegt jums kādu informāciju pārdomām:

 

1 denārijs – tā ir alga par 1 dienu($100).

 

Tas nozīmē, ka 100denāriji – tā ir alga par 100dienām($10000).

 

1 talents – tie ir 6000 denāriji vai alga par 6000 dienām ($600000).

 

10 000 talenti = 60 miljoniem denāriju vai algai par 60 miljoniem dienu – tas ir 164 000 gadiem ($ 6 000 000 000).

 

No šīs informācijas izriet, ka pirmajam kalpam nebija nekādu izredžu nomaksāt savu parādu, lai arī cik ilgu laiku tam viņam dotu. Par zemes ilgdzīvotāju līdz pat šim laikam tiek uzskatīts Metusaēls, kurš nodzīvoja 969 gadus. Kā lai tādā gadījumā nomaksā parādu, kurš līdzinās algai par 164 000 gadiem?

 

Savukārt otrs kalps, ja vien viņam tiktu piešķirts parāda atmaksas pagarinājums, varēja izmaksāt savu parādu. Viņš varētu izmaksāt savu parādu 2 vai 3 gadu laikā.

 

Dievs vēlas, lai mēs izprotam, cik liela ir Viņa žēlastība pret mums, jo Viņš ir piedevis mums visus mūsu grēkus. Un Dievs vēlas, lai mēs izrādām tādu pat žēlastību attiecībā pret citiem cilvēkiem.

 

 

Turpināsim rīt!

 

Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu...

  • Atklāj sevi Viņā!

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir...

  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no...

  • Atrodiet cilvēku, kuram jūs varētu atzīties un pilnībā atvērties!

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz lūdzamies, bet arī no tā ka mēs staigājam patiesībā. Kad mēs daram pareizas lietas, kas balstās Dieva Vārdā, tad atnāk patiesa Dieva Dēla brīvība.„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” ”. (Jāņa 8:31-32).

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz...

  • Gatavība sniegt atskaiti citiem par to ko tu dari vai atsakies darīt, – tā ir noteicošā pazīme rakstura stingrībai

    „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13).Tas nozīmē, ka man pilnībā ir jāpaļaujas uz Kristu un Viņa vārdu, un caur personīgo sadraudzību ar Viņu pastāvīgi jāsmeļas garīgais spēks. Bet, tas nozīmē arī to, ka es pieņemu Dieva spēku un atbalstu caur citiem Kristus Miesas locekļiem. Man ir tiešais savienojums ar Kristu un es esmu savienots ar Viņu caur attiecībām ar citiem Viņa Miesas locekļiem.

    „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13). Tas nozīmē, ka man pilnībā ir jāpaļaujas uz...

  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19) Mūsu reakcijai uz...