Mazais gailēns

Bet te dziedāšanu izdzird kāda lapsa, kura pašlaik meklē sev garšīgas pusdienas. Lapsa uzmanīgi ieklausās, no kurienes nāk dziedāšana un piesardzīgi sāk virzīties uz gailēnu pusi. Un tad jau viņa ierauga abus lielībniekus.Lapsa pie sevis nosaka – Kā man šodien paveicās! Divi gailēni manā mežā, un es esmu izsalkusi kā vilks, nu gan dabūšu brangi pieēsties!Viņa klusi piezogas un metas virsū gailēna draugam, sakampj to savos asajos zobos un nopietni ievaino, tad rīkli plati atpletusi, jau gatavojas to aprīt.Mazais gailēns saprot, ka draugs ir briesmās un atceras, ka viņu briesmu brīdī izglāba mātes kladzināšana. Mazais gailītis sāk skaļi kladzināt un pēkšņi atskan skaļš – paf! Lapsa ir pagalam, to nošāvis mednieks, kurš mežā bija izdzirdējis gailēna skaļo kladzināšanu.Atbrīvojis draugu no lapsas zobiem, mednieks bargā balsī saka – Jūsu vieta nav mežā, ejiet tūliņ atpakaļ uz fermu! Vai tad jums nav vecāku, kas var pastāstīt, ka te nedrīkst spēlēties, jo mežā atrasties jums ir bīstami?Draugs tikko dzīvs, ar mokām spēdams elpot, bailēs drebēdams un no kauna nosarcis stomīgā balsī saka – Man liekas, ka mēs darījām ļoti nepareizi nepaklausot vecākiem.Mednieks ir pārsteigts un vēl bargākā balsī saka –Jūs nepaklausījāt vecākiem, un es jums izglābu dzīvību? Varbūt tomēr man vajadzēja ļaut, lai lapsa jūs apēd? Vai šī mācība jums nākotnē noderēs? Ja jūs domājat arī turpmāk neklausīt saviem vecākiem, tad es jums no šejienes neļaušu iet projām!Abi gailēni ir galīgi apstulbuši un nobijušies, viņi abi vienā balsī apgalvo – Apsolām, mednieka kungs, ka turpmāk būsim ļoti paklausīgi un liels paldies, ka izglābāt mums dzīvību.Nu labi, tad skrieniet tagad pie vecākiem un atceraties, ka citreiz jūsu ceļā var neviens negadīties, kas jums varētu palīdzēt.Abi gailēni gan jūtas pateicīgi medniekam, tomēr mājās velkas ar grūtībām. Draugam ļoti sāp, jo lapsa viņu smagi sakodusi. Visu atlikušo mūžu viņš paliks invalīds. Nekad viņš vairs nespēs skraidīt.Ceļā uz mājām gailēni sarunājas un mazais gailēns saka –Uf! Par mata tiesu izsprukām sveikā!Draugs viņam atbildēja –Jā, tev ir taisnība, labāk bija paklausīt vecākiem, jo tagad man ir slima kāja un visu mūžu būs jāmaksā par savu nepaklausību.Mazais gailēns atbildēja – Es jūtos tik vainīgs! Biju jau pārliecinājies, ka jābūt paklausīgam. Man nepietika drosmes turēt savu solījumu – patiesībā jau es biju pelnījis kļūt klibs. Vienmēr, kad tu būsi man tuvumā, es atcerēšos savu vainu pie tava klibuma. Es turpmāk katru dienu tevi apciemošu. Un ja vēlies noslēgsim derību – vienmēr paklausīt savus vecākus, kuri dod mums labus padomus.Un viņi turēja solījumu. Daudziem viņu draugiem šis notikums noderēja par mācību . Kopš tā laika bērni klausa saviem vecākiem un savus draugus mudina rīkoties tāpat. Viņi neatļauj sevi ietekmēt sliktiem draugiem.2.Mozus 20:12 – Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.