Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! III

Dārgie Dieva bērni, es no jauna sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahija 3:1).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „Redzi, Es sūtīšu Savu Eņģeli……..”Dievs grib atnākt, Viņš vēlas pieskarties Savai tautai – glābt, atbrīvot un dziedināt Savus bērnus. Bet, līdz tam brīdim, kamēr mēs nebūsim gatavi Viņa apmeklējumam, Viņš nav gatavs nākt pie mums. Tieši mūsu gatavība rada Dieva gatavību.Kristus atnāks tikai pie tiem cilvēkiem, kuri meklē un gaida Viņu, tas ir – pie tiem, kuri sagatavojuši Viņam ceļu.
Tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida.” (Ebrejiem 9:28).
Tad, kad mēs būsim gatavi Viņa atnākšanai, Dievs atnāks, kā jau solījis, un Viņš nekavēsies. Sagatavosim Viņam ceļu!Lai sagatavotu Tam Kungam ceļu, ir cena, kura jāsamaksā, un mums no tā nav jābaidās. Maksāsim šo cenu, jo citādi visas mūsu aktivitātes līdzināsies tam, it kā mēs spēlētu draudzi.Kā tad mums sagatavot ceļu Dievam? Kāda cena mums par to jāsamaksā?

1. Cena, kuru maksājam par mūsu nošķirtību ar Dievu.

Uzcelsim Dievam altāri – vietu, kur ikdienas satikties ar Viņu.Nākamā Rakstu vieta mūs uz to aicina.
“Sapulcējiet Manus svētos, kas upurēdami slēdza ar Mani derību!” (Psalms 50:5).
(Vēl skatieties 2.Mozus 20:24-26, 1.Mozus 8:20, 1.Ķēniņu 18:30).

2. Cena, kuru maksājam par personīgo svētumu un šķīstumu.

Bībele saka, ka tikai tie, kuru sirdis ir šķīstas, varēs ieraudzīt Dievu. Un, lai sagatavotu ceļu uz satikšanos ar Viņu, Dievs aicina mūs šķīstīties no visas miesas un gara netīrības.
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” (Mateja 5:8).
(Vēl skatieties 2.Mozus 19:10-11, 2.Korint.7:1).

3. Pazemīgas dzīves cena.

Bībele saka, ka Dievs pazemīgajiem dod labvēlību, bet pretojas lepnajiem.Lepnība – tas ir antikrista gars, bet pazemība – tas ir Kristus Gars. Dievs dzīvo pie pazemīgiem cilvēkiem. Un pazemība Dieva priekšā – tā ir recepte dziedināšanai un atmodai.
Tā saka Tas Kungs: “Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” (Jesajas 66:1-2).
(Skatieties Ps.138:6; 2.Laiku 7:14)

4. Stipras ticības un Dieva slavas gaidīšanas cena.

Dievs neatnāk uz turieni, kur nav gaidīšanas gara (kur Viņu negaida). Lai izpatiktu Dievam, ir vajadzīga ticība.
Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem11:6).
Ticība – tā ir pārliecība par neredzamo un cerētā (gaidāmā) īstenošana. Mums ir jāgaida apsolījuma par Viņa atnākšanu piepildīšanās.
Pacel savas acis un skaties visapkārt! Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas.” (Jesajas 60:4).
Mums ir jāgaida viņa apsolījuma piepildīšanās par to, ka visa zeme piepildīsies ar Dieva slavu. Tomēr šai gaidīšanai ir jāpamudina mūs uz rīcību. Mums ir jāpiepilda (jāīsteno) savas ilgas vai gaidas.Dieva svētības jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes.„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).