Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks II

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Es priecājos par iespēju turpināt sarunu par bruņojumu pēdējo laiku kaujā.Turpināsim runāt par mīlestību kā spēku pēdējo laiku kaujā. Mīlestība pārvērš cilvēku uzvarētājā. Nav nekā tāda, ko mīlestība nespētu uzvarēt vai pārvarēt. Mīlestība ir spējīga tevi uzlādēt ar prieku un spēku, mieru un rāmumu. Mīlestība – tas ir tas, kas palīdz darboties tavai ticībai. Mīlestība palīdz tavai lūgšanai būt efektīvai. Mīlestība dara tā, lai tava gaisma mirdz tik spoži, ka tumsa nespēj to aprīt.Šodien vēlos parādīt jums to, ka tieši ļaunuma un nelikumību klātbūtne ir tas, kas iedarbina tavu mīlestību. 
„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.”(Mateja 24:12).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „……pieaug nelikumības…….. Tad, kad netaisnība un nelikumības iet vairumā, tava mīlestība vai nu kļūst spēcīgāka, vai arī atdziest. Tieši nelikumības aktivizē vai iedarbina tavu mīlestību. Ja tu neiemācīsies staigāt mīlestībā, tad brīdī, kad uzbruks ļaunums un netaisnība, tu atdzisīsi un kļūsi par nepiedošanas un rūgtuma vergu, un tas nozīmē, ka tu nevarēsi staigāt uzvarā, kuru Dievs tev ir sagatavojis.Bībelē ir teikts, ka pēdējās dienās nelikumības ies vairumā, tātad tās mūs noteikti sagaidīs – darbā, uz ielas, mājās, transportā, it visur. Bet ar mīlestību, nefokusējot savu uzmanību uz ļaunumu, bet uz Dievu un Viņa vārdu, tu vari pārvarēt visu. Tu vari turpināt iet kopā ar Dievu, jo tad viss šis ļaunums nespēs tevi ietekmēt un tevi apstādināt. Sātans vēlas, lai tava sirds ir piepildīta ar aizvainojumu, rūgtumu, nepiedošanu un vēlmi atriebties par sevi, – lai caur to visu nonāvētu tevī Dieva uguni un greizsirdību pēc Dieva. Tāpēc tik svarīgi ir, lai mēs nepieļaujam netaisnībai uzvarēt mūs. Mums jāattīsta sevī mīlestība un jāizkopj staigāšana mīlestībā. Lai pēdējo laiku ļaunums un netaisnība tikai nostiprina jūs mīlestībā. Tāpēc baro mīlestību sevī, vingrinies mīlestībā, centies skatīties uz cilvēkiem ar mīlestības acīm, uzklausīt cilvēkus ar mīlestību, centies domāt un runāt par cilvēkiem ar mīlestību, centies sarunāties ar cilvēkiem ar mīlestību.Bībelē ir teikts:
„Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”(1.Korintiešiem 13:13).
 Mīlestība ir lielākā no tām, jo tieši mīlestība ir spējīga apvienot ticību un cerību. Cerība ir ticības pamats. Ticība, savukārt, darbojas tikai mīlestībā. Tas nozīmē, ka bez mīlestības nefunkcionēs ne ticība, ne cerība.Dārgie draugi, atļausim šim vārdam ieplūst un iesakņoties mūsu sirdīs, un tad mēs netiksim tās netaisnības un cietsirdības uzveikti, ar kuru mēs jau esam sastapušies un sastapsimies šajās pēdējās dienās. Fokusēsim savu uzmanību uz Dievu un uzticēšanos Viņam. Uztici Dievam visus savus aizvainojumus un savus pāridarītājus, svētī savus ienaidniekus un dari tiem labu, neatriebies par sevi, – tieši tajā ir apslēpta tava uzvara. Un neaizmirsti, ka tieši mīlestība pārvērš tevi uzvarētājā. Esiet svētīti!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.