Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kas notiek attiecībā pret mums no ārienes, nevar mūs apgānīt. Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds.

Man bija kāds draugs, mācītājs, kurš gatavojās precēties ar vienu no savas draudzes māsām. Viņi ļoti ilgi draudzējās, un pēc tam apprecējās. Ģimene – tā ir divu personību savienība, personību, kuras ļoti atšķiras viena no otras. Pēc tam, kad šis mācītājs apprecējās, viņš man sacīja: „Es domāju, ka mana sieva būs paklausīga un pazemīga, tāpat kā draudzē. Uz to es viņam atbildēju, ka šāda veida spriedelējumi ir maldi. Ar attiecībām ģimenē starp sievu un vīru tiek domāta augstāka līmeņa tuvība. Jo tuvāk cilvēki ir saistīti viens ar otru savstarpējās attiecībās, jo vairāk vājību viņi viens otrā pamana. Es sacīju savam draugam, ka nu viņi viens otru audzinās (mācīs). Es viņam sacīju, ka Dievs caur sievu mainīs viņu, un sievu savukārt – caur viņu, jo savstarpējās attiecības maina abas puses.

Katrs cilvēks, kurš sastāv laulībā, var apstiprināt šo patiesību. Es nezinu nevienu laulāto pāri, kurš varētu sacīt, ka laulības dzīve nav ietekmējusi katru no laulātajiem.

Daudzi cilvēki, stājoties laulībā, staigā rozā brillēs un gaida no sava vīra/sievas neiespējamo. Taču, laulības dzīves realitāte ātri vien noņem šīs rozā brilles. Mēs stājamies savstarpējās attiecībās(laulībā) tāpēc, lai mainītos, un ne tāpēc, lai mainītu savu vīru vai sievu. Ja mēs saprotam šo Dieva principu par to, ka savstarpējās attiecības ir mūsu skola, kas audzina un maina mūs, tad dzīve mums būs salda.

Vēstulē Galatiešiem tiek runāts par Gara augli. Taču, ir jāsaprot, ka, runājot par Svētā Gara augli, mēs principā ar to domājam savstarpējo attiecību jautājumu.

 

„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).

 

Tas ir tas, kā mēs izturamies pret sevi, citiem un Dievu.

Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru.

Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību.

Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.

Ja es esmu pilns ar mazvērtības kompleksiem, ja esmu baiļu pilns, ja neesmu brīvs no patvaļības, lepnības, – tas viss ietekmēs manas attiecības ar citiem cilvēkiem. Bez pareizas attieksmes pret sevi, cilvēkam būs grūti pieņemt savu tuvāko mīlestību -vīra, sievas, brāļa, māsas, bērnu utt.

Un tāpēc, vispirms ir jāmainās man, un ne cilvēkiem, kuri it kā sarežģī manu dzīvi. Tad, kad tu būsi mierā pats ar sevi, kad iemācīsies pats sevi mīlēt, tikai tad tu varēsi mīlēt arī savu tuvāko, kā sevi pašu.

Tieši man vajag mainīties, man vajag atbrīvoties no saviem kompleksiem, man vajag atbrīvoties no bailēm un no visa tā, kas mani sasaista, un man vajag attīstīt sevi uzticamību(ticību), atturību un lēnprātību. Man jāattīsta sevi pacietību, laipnību un žēlsirdību attiecībā pret citiem cilvēkiem.

Dieva vārds un tuvas attiecības ar Dievu palīdzēs mums mainīties un attīstīt sevī Svētā Gara augli!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs. Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

    Pašā pamatā lūgšana - tas ir garīgs darbs. Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām...

  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu. Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu. Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo...

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību. Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā...

  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām. Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) - tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā...

  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi. Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus...

  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols

    Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un paust Dievam savu pielūgsi. Saiešanas telts simbolizē Dieva pielūgsmi un veidu, kā tuvoties Viņam. Ja mēs uzmanīgi studēsim Vecās Derības pielūgsmes formu, mēs varēsim gūt sev virkni noderīgu mācību.

    Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un...