DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

Svētība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs pieļauj Savu bērnu dzīvēs sāpes un ciešanas, lai pievērstu to uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu tos. Es gribu būt pārliecināts par to, vai mēs pareizi saprotam atšķirību starp disciplīnu un sodu. Tādēļ parunāsim tieši par to. Šie vārdi parasti tiek lietoti kā sinonīmi, bet neskatoties uz to, katram no šiem vārdiem ir sava nozīme. Sods – tas nozīmē pasludināts spriedums pēc tam kad tiesa ir piespriedusi apsūdzību vainīgajam cilvēkam. Sods – tas ir pasludinājums vai noteikts soda veids. Disciplīna savukārt, neskatoties uz to, ka ietver sevī sodu, iet soli tālāk. Disciplīnas mērķis ir labot, sniegt instrukcijas, radīt izmaiņas vainīgā uzvedībā. Un neskatoties uz to, disciplīna bieži pieprasīs kādu atlīdzību vai kompensāciju, kas apstiprinātu faktu par to, ka vainīgais cilvēks ir atzinis savu vainu un nožēlo to. Vainīgais varētu teikt: ” Es nožēloju izdarīto. Piedodiet man, lūdzu!” Bet tieši disciplīna tādam cilvēkam palīdz ieraudzīt un atzīt faktu, ka viņš ir ne tikai vainīgs, bet ar savu rīcību ir aizskāris un nodarījis kaitējumu kādam. DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS. 
Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)
 Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem. Bībelē ir teikts: 
 „ Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. (Sāl. Pam.13:24)
 
Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. (Sāl. Pam.22:15)
 Ņemot to visu vērā mēs varam nonākt pie slēdziena:JA MĪLESTĪBA IR FUNDAMENTS UN DISCIPLĪNAS PRIEKŠVĒSTNESIS, TAD SODOT SAVUS BĒRNUS AR RĪKSTI, BET TO DAROT BEZ MĪLESTĪBAS, MĒS AIZVAINOJAM VIŅUS UN ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOJAM SAVAS VECĀKU PILNVARAS. Rīkstes mērķis nav tajā, lai radītu bērnam sāpes par sliktu uzvedību. Rīkstes mērķis ir, lai mācītu bērnus atšķirt labas lietas no sliktām lietām. Nesodiet savus bērnus bez mīlestības. Saprotot to, ka tieši mīlestībai ir jābūt par pamatu, lai disciplinētu, mēs varēsim ieraudzīt savu bērnu disciplinēšanas mērķi, un konkrēti : pasargājot viņus no grūtībām un problēmām, kuras ienāk cilvēka dzīvē sacelšanā un grēka rezultātā. Caur disciplinēšanu mēs kā vecāki nododam saviem bērniem gudrību, ka grēcīga rīcība nes smagas sekas. Caur disciplinēšanu mēs palīdzam mūsu bērniem ieraudzīt, ka labāk dzīvot paklausībā un Dieva taisnībā, nekā iemantot visus šīs pasaules labumus atrodoties tālu no Dieva un Viņa standartiem. Analoģiskā veidā un tieši to pašu iemeslu dēļ Dievs disciplinē katru vienu no mums. Bet par to mēs parunāsim nākamreiz! Bagātīgi lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, ……”(Efeziešiem 2:10).Dievs jūs radījis un izglābis konkrētam mērķim.Mēs esam radīti un izglābti tam, lai kalpotu Dieva gribai uz zemes.Dzīve bez mērķa – tas ir tas pats, kas kustība bez virziena. Līdzko mēs paši priekš sevis noskaidrojam, kas mēs esam Dievā, un ko Dievs mūsu labā ir izdarījis, – mums uzreiz ir vieglāk saprast to, kālab mēs šeit atrodamies.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

    Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku.
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.