DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

Svētība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs pieļauj Savu bērnu dzīvēs sāpes un ciešanas, lai pievērstu to uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu tos.

 

Es gribu būt pārliecināts par to, vai mēs pareizi saprotam atšķirību starp disciplīnu un sodu. Tādēļ parunāsim tieši par to.

 

Šie vārdi parasti tiek lietoti kā sinonīmi, bet neskatoties uz to, katram no šiem vārdiem ir sava nozīme.

 

Sods – tas nozīmē pasludināts spriedums pēc tam kad tiesa ir piespriedusi apsūdzību vainīgajam cilvēkam. Sods – tas ir pasludinājums vai noteikts soda veids. Disciplīna savukārt, neskatoties uz to, ka ietver sevī sodu, iet soli tālāk. Disciplīnas mērķis ir labot, sniegt instrukcijas, radīt izmaiņas vainīgā uzvedībā.

 

Un neskatoties uz to, disciplīna bieži pieprasīs kādu atlīdzību vai kompensāciju, kas apstiprinātu faktu par to, ka vainīgais cilvēks ir atzinis savu vainu un nožēlo to. Vainīgais varētu teikt: ” Es nožēloju izdarīto. Piedodiet man, lūdzu!” Bet tieši disciplīna tādam cilvēkam palīdz ieraudzīt un atzīt faktu, ka viņš ir ne tikai vainīgs, bet ar savu rīcību ir aizskāris un nodarījis kaitējumu kādam.

 

DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS.

 

Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)

 

Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.

 

Bībelē ir teikts:

 

 „ Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. (Sāl. Pam.13:24)

 

Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. (Sāl. Pam.22:15)

 

Ņemot to visu vērā mēs varam nonākt pie slēdziena:

JA MĪLESTĪBA IR FUNDAMENTS UN DISCIPLĪNAS PRIEKŠVĒSTNESIS, TAD SODOT SAVUS BĒRNUS AR RĪKSTI, BET TO DAROT BEZ MĪLESTĪBAS, MĒS AIZVAINOJAM VIŅUS UN ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOJAM SAVAS VECĀKU PILNVARAS.

 

Rīkstes mērķis nav tajā, lai radītu bērnam sāpes par sliktu uzvedību. Rīkstes mērķis ir, lai mācītu bērnus atšķirt labas lietas no sliktām lietām.

 

Nesodiet savus bērnus bez mīlestības. Saprotot to, ka tieši mīlestībai ir jābūt par pamatu, lai disciplinētu, mēs varēsim ieraudzīt savu bērnu disciplinēšanas mērķi, un konkrēti : pasargājot viņus no grūtībām un problēmām, kuras ienāk cilvēka dzīvē sacelšanā un grēka rezultātā.

 

Caur disciplinēšanu mēs kā vecāki nododam saviem bērniem gudrību, ka grēcīga rīcība nes smagas sekas. Caur disciplinēšanu mēs palīdzam mūsu bērniem ieraudzīt, ka labāk dzīvot paklausībā un Dieva taisnībā, nekā iemantot visus šīs pasaules labumus atrodoties tālu no Dieva un Viņa standartiem.

 

Analoģiskā veidā un tieši to pašu iemeslu dēļ Dievs disciplinē katru vienu no mums. Bet par to mēs parunāsim nākamreiz!

 

Bagātīgi lai Dievs jūs svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā...

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, - tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa...

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz...

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17)...

  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod...