DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
Svētība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs pieļauj Savu bērnu dzīvēs sāpes un ciešanas, lai pievērstu to uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu tos. Es gribu būt pārliecināts par to, vai mēs pareizi saprotam atšķirību starp disciplīnu un sodu. Tādēļ parunāsim tieši par to. Šie vārdi parasti tiek lietoti kā sinonīmi, bet neskatoties uz to, katram no šiem vārdiem ir sava nozīme. Sods – tas nozīmē pasludināts spriedums pēc tam kad tiesa ir piespriedusi apsūdzību vainīgajam cilvēkam. Sods – tas ir pasludinājums vai noteikts soda veids. Disciplīna savukārt, neskatoties uz to, ka ietver sevī sodu, iet soli tālāk. Disciplīnas mērķis ir labot, sniegt instrukcijas, radīt izmaiņas vainīgā uzvedībā. Un neskatoties uz to, disciplīna bieži pieprasīs kādu atlīdzību vai kompensāciju, kas apstiprinātu faktu par to, ka vainīgais cilvēks ir atzinis savu vainu un nožēlo to. Vainīgais varētu teikt: ” Es nožēloju izdarīto. Piedodiet man, lūdzu!” Bet tieši disciplīna tādam cilvēkam palīdz ieraudzīt un atzīt faktu, ka viņš ir ne tikai vainīgs, bet ar savu rīcību ir aizskāris un nodarījis kaitējumu kādam. DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS. 
Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)
 Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem. Bībelē ir teikts: 
 „ Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. (Sāl. Pam.13:24)
 
Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. (Sāl. Pam.22:15)
 Ņemot to visu vērā mēs varam nonākt pie slēdziena:JA MĪLESTĪBA IR FUNDAMENTS UN DISCIPLĪNAS PRIEKŠVĒSTNESIS, TAD SODOT SAVUS BĒRNUS AR RĪKSTI, BET TO DAROT BEZ MĪLESTĪBAS, MĒS AIZVAINOJAM VIŅUS UN ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOJAM SAVAS VECĀKU PILNVARAS. Rīkstes mērķis nav tajā, lai radītu bērnam sāpes par sliktu uzvedību. Rīkstes mērķis ir, lai mācītu bērnus atšķirt labas lietas no sliktām lietām. Nesodiet savus bērnus bez mīlestības. Saprotot to, ka tieši mīlestībai ir jābūt par pamatu, lai disciplinētu, mēs varēsim ieraudzīt savu bērnu disciplinēšanas mērķi, un konkrēti : pasargājot viņus no grūtībām un problēmām, kuras ienāk cilvēka dzīvē sacelšanā un grēka rezultātā. Caur disciplinēšanu mēs kā vecāki nododam saviem bērniem gudrību, ka grēcīga rīcība nes smagas sekas. Caur disciplinēšanu mēs palīdzam mūsu bērniem ieraudzīt, ka labāk dzīvot paklausībā un Dieva taisnībā, nekā iemantot visus šīs pasaules labumus atrodoties tālu no Dieva un Viņa standartiem. Analoģiskā veidā un tieši to pašu iemeslu dēļ Dievs disciplinē katru vienu no mums. Bet par to mēs parunāsim nākamreiz! Bagātīgi lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.

  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.”(Jeremijas 29:11).Vēlos teikt kādu vārdu, kas attieksies varbūt uz vienu, diviem vai trīs cilvēkiem : ja tu jau ilgstoši piepildi savu sirdi ar Dieva Vārdu un sargā savu sirdi, bet vēl neredzi kaut kādus ārējus rezultātus vai augļus, tas nozīmē, ka Dievs tevī liek ļoti dziļus un noturīgus pamatus, jo viņš gatavojas celt nopietnu un svarīgu celtni.

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).