DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

Svētība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs pieļauj Savu bērnu dzīvēs sāpes un ciešanas, lai pievērstu to uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu tos.

 

Es gribu būt pārliecināts par to, vai mēs pareizi saprotam atšķirību starp disciplīnu un sodu. Tādēļ parunāsim tieši par to.

 

Šie vārdi parasti tiek lietoti kā sinonīmi, bet neskatoties uz to, katram no šiem vārdiem ir sava nozīme.

 

Sods – tas nozīmē pasludināts spriedums pēc tam kad tiesa ir piespriedusi apsūdzību vainīgajam cilvēkam. Sods – tas ir pasludinājums vai noteikts soda veids. Disciplīna savukārt, neskatoties uz to, ka ietver sevī sodu, iet soli tālāk. Disciplīnas mērķis ir labot, sniegt instrukcijas, radīt izmaiņas vainīgā uzvedībā.

 

Un neskatoties uz to, disciplīna bieži pieprasīs kādu atlīdzību vai kompensāciju, kas apstiprinātu faktu par to, ka vainīgais cilvēks ir atzinis savu vainu un nožēlo to. Vainīgais varētu teikt: ” Es nožēloju izdarīto. Piedodiet man, lūdzu!” Bet tieši disciplīna tādam cilvēkam palīdz ieraudzīt un atzīt faktu, ka viņš ir ne tikai vainīgs, bet ar savu rīcību ir aizskāris un nodarījis kaitējumu kādam.

 

DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS.

 

Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)

 

Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.

 

Bībelē ir teikts:

 

 „ Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. (Sāl. Pam.13:24)

 

Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. (Sāl. Pam.22:15)

 

Ņemot to visu vērā mēs varam nonākt pie slēdziena:

JA MĪLESTĪBA IR FUNDAMENTS UN DISCIPLĪNAS PRIEKŠVĒSTNESIS, TAD SODOT SAVUS BĒRNUS AR RĪKSTI, BET TO DAROT BEZ MĪLESTĪBAS, MĒS AIZVAINOJAM VIŅUS UN ĻAUNPRĀTĪGI IZMANTOJAM SAVAS VECĀKU PILNVARAS.

 

Rīkstes mērķis nav tajā, lai radītu bērnam sāpes par sliktu uzvedību. Rīkstes mērķis ir, lai mācītu bērnus atšķirt labas lietas no sliktām lietām.

 

Nesodiet savus bērnus bez mīlestības. Saprotot to, ka tieši mīlestībai ir jābūt par pamatu, lai disciplinētu, mēs varēsim ieraudzīt savu bērnu disciplinēšanas mērķi, un konkrēti : pasargājot viņus no grūtībām un problēmām, kuras ienāk cilvēka dzīvē sacelšanā un grēka rezultātā.

 

Caur disciplinēšanu mēs kā vecāki nododam saviem bērniem gudrību, ka grēcīga rīcība nes smagas sekas. Caur disciplinēšanu mēs palīdzam mūsu bērniem ieraudzīt, ka labāk dzīvot paklausībā un Dieva taisnībā, nekā iemantot visus šīs pasaules labumus atrodoties tālu no Dieva un Viņa standartiem.

 

Analoģiskā veidā un tieši to pašu iemeslu dēļ Dievs disciplinē katru vienu no mums. Bet par to mēs parunāsim nākamreiz!

 

Bagātīgi lai Dievs jūs svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Apslēptā gudrība

    Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums.

    Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem...

  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc...

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

    Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi? Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?

    Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi? Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas...

  • Sēšanas un pļaušanas likums

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8). „Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas...

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad...

  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem. Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs runājām par to, ka sāpēs un...