Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

Es pateicos Dievam par jums, un es ticu, ka šī diena nesīs mums lielas svētības tādā mērā, kā mēs pārdomāsim Dieva vārdu, kuru Viņš mums šodien dod.Vakar mēs runājām par to, ka mūsu reakcija uz cilvēku rīcību un spiedienu no malas nosaka patieso mūsu sirds stāvokli. Mēs ieraudzījām arī to, ka mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds. 
„Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.” (Marka 7:20-22)
 Visi šie netikumi vai trūkumi, kas uzskaitīti šajā Rakstu vietā, ir iemesls problēmām, kas rodas cilvēku savstarpējās attiecībās.Iedomājieties cilvēku, kura sirds ir pilna ar visiem augšminētajiem netikumiem vai arī dažiem no tiem, bet cilvēks domā, ka ar viņu viss ir kārtībā, un ka viņš garīgi pieaug Tai Kungā. Jā, būtībā līdz tam brīdim, kamēr caur savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem Dievs neatsegs šīs sapuvušās saknes, ar viņu viss būs kārtībā. Ja mēs neļaujam Dievam noraut mums masku un mainīt mūs, tad mūsu attiecības ar cilvēkiem izjuks, neskatoties uz to, ka mēs apliecinām savu ticību Dievam.Tomēr, Dievs nevēlas, lai izjūk mūsu attiecības ar cilvēkiem. Dievs vēlas mūs pielīdzināt Sava Dēla Jēzus Kristus tēlam. Dievs izmanto to cilvēku nepilnības, kuri ir mums visapkārt, ar nolūku, lai atvērtu mums acis uz to netīrību, kas vēl ir mūsos. Ja mēs, ieraugot šo grēku izpausmes savā dzīvē, salūztam (zemojamies) Dieva priekšā, tad Viņš palīdzēs mums atbrīvoties no šiem grēkiem.Dievs vēlas mainīt mūs caur savstarpējām attiecībām. Dievs vēlas, lai mēs ieraugām to, kādi mēs patiesībā esam savā iekšienē, un cik daudz mums sevī vēl nāksies mainīt.Bībele runā par to, ka cilvēka sirds ir ļauna un pilnībā samaitāta. 
„Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? “Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.” (Jeremijas 17:9-10).
 Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.Tas, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem, ir acīm redzams mūsu garīgā brieduma līmeņa rādītājs. Mēs sākam izturēties pret citiem cilvēkiem savādāk, atbilstoši tam, kā Dievs maina mūsu raksturu. Mēs sākam izturēties savādāk, – krietni labāk, kā tas notika agrāk – pret saviem bērniem, draugiem, sievu, vīru, brāļiem un māsām. Mēs sākam izturēties pret cilvēkiem tā, kā to darītu Jēzus. Un mēs to darām ne tāpēc, ka cilvēki mums apkārt būtu mainījušies, bet tāpēc, ka mēs paši esam mainījušies. Kad mēs maināmies, tad mainās arī cilvēki, kas ir mums visapkārt.Un tātad, tas, kas notiek attiecībā pret mums no ārienes, nevar mūs apgānīt. Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds, – mūsu nepareizā reakcija uz mums apkārt esošo cilvēku rīcību, vārdiem un uzvedību.Ļaujiet Dievam palīdzēt jums – pilnveidot un pielīdzināt jūs Jēzus Kristus tēlam. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, – tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls tam, lai tu slavētu un pateiktos Dievam.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu „Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?”Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

    Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.