Mūsu aicinājums – iet 4 daļa

3)      Jēzus mācekļi Ģetzemanes dārzā.

Pirms Savas sišanas krustā Jēzus lūdzās Ģetzemanes dārzā. Tas bija pats smagākais periods Jēzus dzīvē, kad Viņam bija nepieciešams mācekļu atbalsts. Bet mācekļi aizmiga, jo nebija sevi trenējuši tajā. Dievs grib, lai Viņa bērni mostos no garīgā miega, lai viņi būtu garīgi uztrenēti.

Mūsu pastāvība ir tajā, kas pareizs Dieva priekšā, – tieši tas ceļ mūs un dara garīgi spēcīgus. Mūsu ticība līdzinās muskuļiem. Mūsu muskuļi nostiprinās tādā mērā, kādā trenējamies, darot to pastāvīgi. Mums pastāvīgi jātrenē sava ticība, jo citādi mēs kļūsim vāji. Evaņģēlija sludināšana palīdz cilvēkam būt garīgi stipram.

Pagājušajā dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par dažādām cilvēku grupām (mērķauditorijām), pie kurām mēs varam iet ar labo vēsti. Mēs runājām par to, ka katrai cilvēku grupai vajadzīga īpaša pieeja. Mums jāveido sadraudzība ar neticīgiem cilvēkiem ar mērķi palīdzēt viņiem atnākt pie Dieva un atnest risinājumu konkrētās cilvēku vajadzībās. Draudze būs aktuāla tādā mērā, kādā tā būs spējīga risināt konkrētas cilvēku vajadzības. Dieva bērniem ir jākļūst par atbildi un risinājumu cilvēkiem šajā pasaulē. Katra problēma un tās risinājums atrodas cilvēka rokās. Galvenais, lai esam problēmas risinājuma nesēji, un nevis tie, kas rada problēmas. Dievs Savus bērnus redz kā risinājumu, jo Viņš sauc mūs par sāli šai zemei un gaismu šai pasaulei. Tu esi zemes sāls un gaisma pasaulei, tu esi risinājums no Dieva. Katrs no mums ir atbildīgs par to, lai atrastu to zemi – to sfēru, kurā tas atnesīs gaismu un risinājumu no Dieva. Un Dievs grib, lai katrs no mums būtu vērst uz rezultātu. Katram no mums Dievs ir devis dažādas dāvanas. Ir svarīgi noteikt savu pamata motivācijas dāvanu. Tik pat svarīgi ir noteikt to evaņģelizācijas stilu, kurš tev ir tuvāks. Bet, svarīgi ir zināt un atcerēties, ka katrs cilvēks, neatkarīgi no savas motivācijas dāvanas, ir Dieva aicināts nest labo vēsti par Dieva Valstību. Piemēram, cilvēkiem, kuru pamata dāvana ir žēlsirdība, pamatā ir raksturīgi kalpot cilvēkiem caur labiem darbiem (ja tev ir cita motivācijas dāvana, tas nenozīmē, ka tev nav jādara labi darbi). Cilvēkiem, kuriem ir skolotāja dāvana, ir raksturīgi kalpot cilvēkiem caur konferenču, semināru, Bībeles kursu utt. vadīšanu. Mēs visi esam unikāli un atšķiramies cits no cita. Un tāpēc, pēc savas motivācijas dāvanas un pieņemamākā evaņģelizācijas stila noteikšanas, ir svarīgi izvēlēties stratēģiju, plānu un sākt rīkoties, sākt iet tai virzienā, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva. Esmu aicināts iet! Mani gaida cilvēki, kurus sagatavojis Dievs. Jau ir cilvēki, kuri lūdz Dievam par to, lai es sadzirdētu šo Dieva aicinājumu, jo viņu pestīšana ir atkarīga no manis, no tā, iešu es vai arī nē. Vēstulē Jēkabam ir teikts:

«Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku» (Jēkaba 4:17).

Ja es zinu, kas šobrīd jādara, bet tik un tā to nedaru, tad es grēkoju Dieva priekšā. Dotajā gadījumā vārds „zināt” nozīmē – man ir atklāsme no Dieva. Ja esmu saņēmis atklāsmi no Dieva, tātad, ir jābūt arī tālākai rīcībai, jo citādi es grēkoju. Man jāizplata Dieva mīlestība un Valstības Evaņģēlijs caur tām dāvanām, kuras Dievs man dāvājis, – caur sportu, mūziku, teātri utt..