Mūsu aicinājums – iet 4 daļa
Pāvils runā par to, ka mums nav jādzīvo sevis labad, bet gan Dieva labad. Par nožēlu, daudzi ticīgie šodien domā, ka draudze pastāv tikai tāpēc, lai risinātu viņu problēmas un piepildītu viņu vajadzības. Bet mums ir jāsaprot, ka Dievs ir radījis Draudzi priekš Sevis un tam, lai apbruņotu Savus bērnus ar patiesību, kuru tie nesīs bojā ejošajā pasaulē, lai tā tiktu glābta. Dieva mīlestība uzliek man un tev pienākumu – sludināt Evaņģēliju. Dievs ir mani iemīlējis, šķīstījis, atbrīvojis, atklājis man Sevi, lai es tagad varētu nest un izplatīt Valstības Evaņģēliju. Jesajas grāmatā Dievs ir teicis šādus vārdus:
«Kas ir tik akls kā Mans kalps un tik kurls kā Mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā Mans uzticamais, tik akls kā Tā Kunga kalps! Tu esi daudz redzējis, bet neesi to ievērojis; ar vaļējām ausīm tu neesi dzirdējis.» (Jesaja 42:19-20).
Lai Dievam nenākas teikt šādus vārdus par mums, ka esam akli un kurli pret to, ko Viņš mums saka. Laiks iet tur, kur Dievs mums saka iet. Apustulis Pāvils teica:
«To darait, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi» (Romieš.13:11).
Dievs sūta Savu Vārdu, lai modinātu mūs no miega. Apzinoties to laiku, kurā mēs šodien dzīvojam, mums ir laiks visiem celties no miega un sākt darīt to, ko grib Dievs. Līdz brīdim, kamēr cilvēks nesludina Valstības Evaņģēliju, viņš garīgi guļ. Dievs vēlas, lai viņa bērni mostas no miega un iet piepildīt Dieva gribu šai zemei. Mūsu pestīšana šobrīd ir mums tuvāk, nekā tad, kad tikko bijām noticējuši Kungam Jēzum. Tam, kas šobrīd ir aktuāls un svarīgs Dievam, ir jābūt aktuālam un svarīgam arī mums – Dieva bērniem. Ja es celšu tuvas attiecības ar Dievu, atrodoties Viņa klātbūtnē, tad es zināšu to, kas Dievam šobrīd ir sirdī, un tad Dieva vēlēšanās kļūs par manu vēlēšanos. Laiks celties no miega! Dieva bērniem jābūt pareizā garīgajā formā, jo pasaulē šodien pastāv liels ļaunums un notiek neparedzamas lietas. Tikai Dievs var pasargāt mūs no neārstējamiem vīrusiem un jebkura ļaunuma, ar kuru piepildīta šodien pasaule. Man jāsagatavo un jātrenē sevi garīgi tam, lai es būtu garīgi spēcīgs. Šai sarežģītajā laikā izdzīvos tikai garīgi stipri cilvēki. Mēs katru nedēļu nākam uz draudzi lai stiprinātu savu garu, lai fokusētu savu uzmanību uz mūžīgām vērtībām. Garīgi stiprs cilvēks nebaidās no tā, kas notiek viņam visapkārt, viņš nepārdzīvo par rītdienu, jo visu savu paļāvību ir licis uz To Kungu un Viņa apsolījumiem. Garā stiprs cilvēks ikdienu nostiprinās savā paļāvībā uz To Kungu. Jēzus, dzīvojot uz zemes, atradās pastāvīgā sadraudzībā ar Tēvu un bija aizņemts ar lietām, kuras Viņam uzticēja Tēvs. Kad Jēzum pateica, ka Hērods grib Viņu nogalināt, Jēzus atbildēja, ka neviens nevarēs to izdarīt līdz brīdim, kamēr Viņš nebūs pabeidzis darīt to, ko Viņam uzticējis Debesu Tēvs. Dievs grib, lai katrs no Viņa bērniem atrastos pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu un būtu aizņemts ar Debesu Tēva darbiem. Lai Dievs palīdz katram no mums mosties no miega, lai mēs varētu būtu veselīgā garīgajā formā, lai mēs nebūtu vienkārši vērotāji, bet ieņemtu aktīvu pozīciju attiecībā uz sava aicinājuma piepildīšanu. Salamana pamācību grāmatā ir rakstīts:
«Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā» (Salam.pamāc.10:5).
Citā tulkojumā šī Rakstu vieta ir tulkota tā: „Tas, kurš ievāc ražu vasarā ir gudrs dēls, bet tas, kurš guļ ražas novākšanas laikā ir dēls, kurš apkauno sevi”.
