Mūsu aicinājums – iet 4 daļa

Sludināt – tas nozīmē iet un izplatīt Evaņģēliju, Dieva mīlestību, piedalīties tajā, lai Dieva griba piepildītos kā debesīs, tā arī virs zemes. Pāvils saka, ka darot to, mums nav ar ko lielīties, jo tas ir mūsu tiešais uzdevums, mūsu parāds Dieva priekšā. Ja Dievs tevi ir izglābis, ja šodien esi ticīgs cilvēks, tad tev ir pienākums(parāds) Viņa priekšā – nest labo vēsti par Jēzu, ieņemot aktīvu pozīciju. Man tas jādara visu savu dzīvi. Apustulis Pāvils teica, ka bēdas viņam, ja viņš nesludina Evaņģēliju, ja nepilda Dieva doto uzdevumu. Tas ir nopietns paziņojums. Apustulis Pāvils saprata, ka nevarēs būt laimīgs kristietis, ja nesludinās Evaņģēliju. Ja mēs nesludināsim Evaņģēliju, mūsos saruks Dieva dzīvība un pestīšanas prieks. Ja neiesim tur, kur Dievs mums saka iet, tad Viņš nevarēs mūs atbalstīt tā, kā Viņš to gribētu darīt. Protams, Dievs mūs neatstās pat tad, ja mēs neiesim, jo Viņš mīl visus cilvēkus, bet mēs nespēsim būt laimīgi ticīgie. Par nožēlu, daudzi ticīgie šodien ir nelaimīgi, lai gan jau ilgu laiku ir kopā ar Dievu. Tādi cilvēki daudz zina, bet neko nedara ar šīm zināšanām, un tāpēc tiem gan draudzē gan ārpus tās ir garlaicīgi un neinteresanti. Tās ir tās bēdas, par kurām rakstīja apustulis Pāvils. Dievs dzīvē visu ir iekārtojis tā, ka neviens nevarēs būt laimīgs, ja viņš tikai ņems, ņems savā dzīvē, bet neko nedos citiem. Apustuļu darbu grāmatā 20:35, Tas Kungs ir teicis, ka svētīgāk ir dot nekā ņemt. Šis princips attiecas uz visiem un visu mūsu dzīvē. Piemēram, lai augi varētu turpināt dzīvot, tiem nepieciešama ogļskābā gāze, bet, tai pat laikā, tiem jāizdala(jāatdod) no sevis skābeklis, kas nepieciešams citām Dieva radībām. Bēdas augiem, kokiem, ja tie paturēs sevī skābekli.

Pārkāpjot sēšanas un pļaušanas, saņemšanas un atdošanas likumu, iestājas nāve un sabrukums. Dievs visu tā ir iekārtojis. Tā tas ir arī ar cilvēku. Ja cilvēks ir saņēmis Dieva dzīvību, Viņa mīlestību, un tai pat laikā, viņš nesludina Evaņģēliju, nedod šo dzīvību citiem, tad šī dzīvība pakāpeniski ies mazumā viņa sirdī, un viņš garīgi sāks mirt. Draudze var nomirt, ja tā neatdos to, ko Dievs tai ir dāvājis. Man jāsaprot, ka sludināt labo vēsti – tas ir mans pienākums. Vēstulē Korintiešiem Pāvils raksta:

«Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts» (2. Korint.5:14-15).

Līdzīgi raksti

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.