Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 1.daļa.
Dievs lika mācītāja Rufusa sirdī runāt par tēmu: „Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei”.Katrs vārds un katrs vēstījums no Dieva ir ļoti svarīgs, bet fokuss vienmēr ir uz to, ka Viņš mūs ir radījis Sev. Mēs esam Dieva radības, Viņa bērni, mums ir jādara tas, kas Viņu iepriecina. Mums ir jāpiepilda mūsu aicinājums no Dieva. Mēs neesam radījuši paši sevi. Kad šī patiesība kļūst par personīgu atklāsmi, tad mūsu pašnovērtējums kļūst veselīgs. Ir tik svarīgi, lai katrs cilvēks zinātu un atcerētos, ka viņš ir Dieva radīts, ka Dievam ir brīnišķīgs plāns viņa dzīvei, ka Dievs domāja par viņu jau pirms viņa piedzimšanas. Ir svarīgi apzināties, ka Dievs uzskatīja tevi un mani par tik vērtīgiem, ka Viņš atdeva par mūsu izpirkšanu Savu Viendzimušo Dēlu Jēzu Kristu. Kad mēs esam pārliecināti par to, ka esam Dieva mīlēti, tad vairs nav svarīgi, kas mūs nemīl, vai nepieņem. Ziniet un atcerieties vienmēr un jebkurā situācijā, ka jūs esat Dieva mīlēti! Un tieši tādēļ neviens nevar apstādināt vai sagraut jūsu dzīvi, ja jūs to paši neļaujat. Dievs katru no mums radīja Sev, mēs neradāmies nejauši. Dievs ir pietiekoši specīgs un bagāts, lai mūs saudzētu, vadītu un ievestu Savas gribas pilnībā. Šī patiesība ir ļoti svarīga un attiecas uz katru cilvēku.Bet šī patiesības skar ne tikai mani pašu, lai es justos aizsargāts, nodrošināts, mīlēts. Runa iet ne par mani, bet tas viss ir par Viņu. Daudzi cilvēki pieņem Dieva patiesības tikai savam labumam: „MAN ir Dievs, Kurš mīl MANI, rūpējas par MANI, tādēļ MAN netrūks nenieka…”. Daudzi cilvēki, pat kristieši fokusējas uz sevi, nevis uz Dievu. Ir svarīgi dzīvot, zinot, ka Dievs rūpējas un mīl mani un ka man netrūks nenieka. Bet tā nav visa patiesība. Svarīgi saprast vēl arī to, kādēļ Dievs mūs ir radījis. Svarīgi ir saprast, kādēļ Dievs parūpējās par to, lai mēs atrastu patvērumu Viņā vētras un nemiera laikā. Viņš ir mūsu Dievs, un Viņam ir mērķis priekš mums – lai mēs, kopā ar Viņu, strādātu Dieva Valstības labā. Atcerieties, ka Dievs mūs sargā priekš Sevis. Jesajas grāmatā ir teikts:
