Mūsu aicinājums – iet 5 daļa

Jēzus atklāja virkni šo cilvēku problēmu, nosakot pareizu diagnozi. Ļaudis bija novārdzināti, izklīdināti, slimi un tiem nebija gana. Ir svarīgi, lai katra cilvēka dzīvē būtu gans. Jēzus cilvēku pūli nodēvēja par avīm. Visi cilvēki līdzinās avīm. Bet ir avis, kuras atradušas savu ganu, un tādas, kurām nav sava gana, un tāpēc tās ir izklīdinātas, novārdzinātas, haotiskas, tām nav cerības un mērķa dzīvē, tām ir iekšējs tukšums. Salamans tādu cilvēku dzīvi nodēvēja par niecību. Salamans apzinājās, ka pats galvenais dzīvē ir – atrast savu Ganu, bīties Dievu un pildīt Viņa baušļus. Katram cilvēkam ir vajadzīgs Gans, kurš ir mūsu Kungs Jēzus Kristus. Dāvids teica:

“Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (Psalmi 23:1-4)

Atgriežoties pie Mateja evaņģēlija 9.nodaļas, mēs redzam, ka, kad Jēzus ieraudzīja to cilvēku problēmas, kuriem nebija gana, Viņš teica Saviem mācekļiem, lai tie lūdz par to, lai Dievs sūta strādniekus druvā. Strādnieks – tas ir mazais gans, kurš atved cilvēkus pie Īstā Gana. Būt ganam – tas nozīmē mācīt un vadīt cilvēkus, rūpēties un barot viņus, konsultēt tos un būt līdzās tiem, utt. Dievs aicina Savus bērnus, lai tie kļūst citiem cilvēkiem par šiem mazajiem ganiem. Viens no Dieva galvenajiem baušļiem runā par to, lai mīlam savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlēt savu tuvāko – tas nozīmē izrādīt Dieva rūpes par viņu. Jēzus teica:

“ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm.” (Jāņa 10:14-15)

Mums jāiet pie konkrētiem cilvēkiem, pie kuriem mūs sūta Dievs, – uz konkrētu zemi, pie konkrētas tautas, pie konkrētas cilvēku kategorijas, kuriem mēs kļūsim par ganiem, kurus mīlēsim, mācīsim, par kuriem rūpēsimies, kurus atvedīsim pie Kunga Jēzus Kristus. Tas arī nozīmē – ieņemt aktīvu pozīciju.Jēzus Saviem mācekļiem teica, lai tie iet pie Israēla nama pazudušajām avīm (Mateja 10:6). Dievs gribēja, lai tie uzņemas atbildību par konkrētu cilvēku grupu, konkrētu tautu, konkrētu zemi. Par kādu cilvēku kategoriju, tautu un zemi tu šodien nes atbildību Dieva priekšā? Kādas cilvēku vajadzības tu šodien gribi un esi gatavs risināt? Cilvēks, kurš kalpo konkrētai cilvēku grupai, konkrētā sfērā, – viņš ir šo cilvēku gans. Dievs katru no Saviem bērniem redz kā šādu ganu. Tas nozīmē, ka katram no mums ir jāatrod savas avis, sava tauta un zeme, par kuru mēs uzņemsimies atbildību un kurām palīdzēsim atrisināt to problēmas. Dieva priekšā nav svarīgs tavs tituls, bet gan tavas atbildības mērs. Jēzus grib, lai mēs uzņemamies atbildību par noteiktu tautu, kurai kalposim un par kuru atskaitīsimies Dievam. Mēs nevaram izglābt visus cilvēkus un atrisināt visas problēmas, bet mums ir jāizdara tas, ko varam, uzņemoties atbildību par konkrētu tautu un konkrētām vajadzībām. Jēzus nomira par visiem cilvēkiem, bet ne visi tiks glābti. Jēzus, dzīvojot uz zemes, atnāca pie Savas tautas, lai palīdzētu cilvēkiem, bet ne visi Viņu pieņēma, tāpēc arī nevarēja dziedināt visus. Dievs mums šodien saka, lai darām šodien visu to, ko varam izdarīt no savas puses, lai piepildītu Viņa doto aicinājumu, un paliekam uzticīgi tam līdz galam. Un Dievs apsola būt kopā ar mums, palīdzēt itin visā un izpildīt Savu daļu.