Paklausīga dzīve – patiesa mācekļa pazīme 3.daļa

Ievadlūgšana

Tavs vārds ir augstāks par ikvienu vārdu. Mēs pateicamies Tev, Kungs, jo Tavā vārdā viss paklausa, jo ir spēks Tavā vārdā. Tu esi devis mums tiesības un privilēģiju lietot šo vārdu un tuvoties Tēvam. Palīdzi mums iepazīt Tavu vārdu, lai tas ienāk mūsu sirds dziļumos, pārveido mūsu domāšanu un formē mūsu attieksmi.

Laika vērtība un prioritātes

Laiks ir Dieva dots ar konkrētu mērķi

Laiks iet, un laiku, kas ir pagājis, atgriezt vairs nav iespējams. Tam, ko mēs darām laikā, būs mūžīgas sekas.

Mēs varam teikt, ka mums nav laika. Bet priekš kam mums ir dots laiks?

Visu, ko Dievs mums dod, Viņš dod ar konkrētu mērķi. Ja mēs esam pārāk aizņemti, tas, kas nedrīkst ciest, ir laiks ar Dievu – laiks kontaktam ar Dievu, laiks pārdomām par Viņu.

Pārdomas par Dieva vārdu – ceļš uz veiksmi

Svētīgs ir tas cilvēks, kurš pārdomā par Tā Kunga baušļiem dienām un naktīm – tāds cilvēks būs veiksmīgs visos savos ceļos.

Jo vairāk lasām šīs rakstu vietas, jo vairāk saskatām, cik ļoti atšķiras cilvēciskais uzskats un dievišķais uzskats par veiksmi. Šie jēdzieni ir diametrāli pretēji.

Daudzi Dieva bērni iznīcina sevi, cenšoties panākt pasaules definētos panākumus. Bet Kristus mācekļi ļauj Jēzum noteikt priekš viņiem, kas ir veiksme.

Māceklības būtība – egoistiskās dzīves nāve

Cilvēka pamata problēma

Māceklības būtība ir egoistiskas, dvēseliskas dzīves nāve – nevis tava brāļa vai kaimiņa, bet tava personiskā.

Cilvēcības pašā sākumā mēs redzam, ka cilvēka problēma nebija tikai konkrēti grēcīgi darbi. Ir daudz dziļāka problēma – cilvēks centās dzīvot neatkarīgi no Dieva. Cilvēks pats gribēja noteikt savu ceļu, savus mērķus, un būt pašam par savas dzīves avotu.

Šāda neatkarība nav dievišķa, un Dievs vēlas šo neatkarīgo dzīvi atvest pie Kristus, pie krusta, kur tas mirst.

Kristus dzīvība – vienīgā atbilde pasaulei

Kamēr dvēseliskā dzīve dzīvo, Kristus dzīvība nevar pilnībā izpausties. Pasaule gaida Kristus dzīvību, nevis mūsējo.

Labākais, ko mēs varam dot, neatnesīs brīvību pasaulei. Bet Kristus dzīvība mūsos – tā ir vajadzīga pasaulei.

Kristus ir mūsos – Viņš ir Dieva godības cerība. Gan kristieši, gan neticīgie, visa radība gaida, kad Kristus pilnībā izpaudīsies.

Viena no lietām, kas traucē Viņam parādīties, ir cilvēka egoistiskā, dvēseliskā dzīve. Tad, kad mēs labprātīgi atdodam sevi Dievam, mūsu garīgā dzīve sāk atklāties.

Draudze – nevis vieta, bet dzīvesveids

Kļūt par draudzi, nevis tikai iet uz draudzi

Dievs negrib, lai mēs vienkārši ietu uz draudzi – Viņš grib, lai mēs kļūtu par draudzi.

Ja mēs ejam uz draudzi, tā ir kaut kāda vieta, kur it kā ieslodzām Dieva klātbūtni. Bet ja mēs paši būsim draudze, tad tur, kur mēs atrodamies, dzīvojam un strādājam, Dievs varēs strādāt brīnumainā veidā.

Dievs darbojas ārpus ēkas sienām

Mēs lasām Bībelē par spitālīgo, kurš sēdēja pie tempļa skaistajiem vārtiem – Pēteris un Jānis vēl nebija iegājuši tur, kur bija lūgšanas, un Dievs jau dziedināja.

Nedēļā ir septiņas dienas, bet mēs satiekamies svētdienas dievkalpojumā tikai vienu reizi. Dievs negrib, lai mēs tikai ejam uz draudzi. Dievs grib, lai mēs katru dienu – pirmdienā, otrdienā, trešdienā, ceturtdienā, piektdienā, sestdienā – būtu draudze, caur kuru Dievs sevi izpauž.

Mēs esam Viņa templis. Viņš negrib būt ieslodzīts mūsos – Viņš grib izpaust sevi.

Ceļš no “es gribu” uz “Tava griba lai notiek”

Mācekļa ceļš

Mācekļa ceļš ir no vietas, kur mēs sakām “es gribu”, uz to vietu, kur mēs sakām: “ne mana griba, bet Tava griba lai notiek.”

Katru reizi, kad tu gribi teikt “es gribu”, lai šis vārds kliedz tev iekšienē: nav svarīgi, ko es gribu, Kungs, bet ko Tu gribi. Ko Tu gribi manās finansēs?

Ko Tu gribi manās attiecībās?

Jēzus parādīja mums citu dzīvi – Viņš teica: “Es neko nevaru runāt no sevis, ja es nedzirdu to, ko Tēvs runā.”

Visi, kurus vada Dieva Gars, ir Dieva dēli. Viņš atnāk uz kādu vietu ar daudziem slimiem cilvēkiem, dziedina vienu un aiziet prom – tāpēc, ka Tēvs tā neparādīja. Vajadzībām nevajadzētu mūs vadīt – Dievs meklē cilvēkus, kuri ir gatavi darīt tikai to, ko grib Dievs.

Pētera stāsts – atjaunošana un briedums

Pētera krišana un atjaunošana

Pēc Pētera krišanas viņam bija iespēja atkal satikties ar Jēzu pie jūras – šī tikšanās bija, lai viņu atjaunotu.

Mūsu Dievs ir atjaunotājs. Viņš atjauno likteņus. Tos, kuri ir nokrituši, Viņš paceļ – Viņš neiznīcina viņus, bet dod iespēju pacelties no jauna.

Bībeles teksts par briedumu

Jāņa 21:18 Patiesi, patiesi es tev saku: kad tu biji jauns, tu apģērbies pats un gāji, kur gribēji; bet kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas, un cits tevi apsies un vedīs tevi, kur tu negribi.

Šis pants atklāj kādu garīgu stāstu par ceļu no zīdainības līdz briedumam.

Pētera mīlestības un vājuma paradokss

Pēteris patiešām mīlēja Jēzu:

• Viņš bija pirmais, kurš apliecināja Jēzu par Kristu
• Viņš bija pirmais, kurš teica: “Es iešu kopā ar tevi līdz nāvei”
• Viņš bija pirmais, kurš centās fiziski Jēzu aizstāvēt

Bet aiz šīs mīlestības slēpās viena problēma – viņš uzticējās pats sev, nevis Dievam. “Ar mani” – tā bija viņa problēma.

Varbūt tava mīlestība uz Dievu ir patiešām īsta, patiesa un neviltota. Bet tava dvēsele vēl nav izgājusi cauri krustam un nāvei. Tu vēl neesi iepazinis, cik dziļš ir tavs personiskais vājums.

Varenais Pēteris bija vājš – un viņš pat nepazina savu vājumu, līdz kamēr kāda maza meitenīte neatnāca.

Mīlestība tiks pārbaudīta

Mīlestība tiks pārbaudīta caur pārbaudījumiem, jo dvēsele vēl ir dzīva. Mūs pārbaudīs – caur kādu mazu meiteni, caur kādu mazu zēnu, varbūt caur naudu. Tas var būt jebkas, ko Dievs var izmantot, lai novērotu, ko mēs sāksim runāt.

Divējādais stāvoklis – “jauns” un “vecs”

Jaunības stāvoklis – pašpārvaldība

Kad tu biji jauns – tu apģērbies pats un gāji, kur gribēji. Tu pats pārvaldīji savu dzīvi. Tas nenozīmē, ka tu nemīlēji Dievu – bet bija problēma, par kuru tu pat nenojauti.

Vecuma jeb brieduma stāvoklis

Šis “vecums” nav runa par gadu skaitu, bet par briedumu.

Brieduma definīcija: Briedums nav tas, ka cilvēks kļūst spējīgs pastāvīgi pārvaldīt savu dzīvi. Patiesais briedums ir tas, ka cilvēks tik ļoti uzticas Dievam, ka ļauj Dievam pārvaldīt dzīvi.

Dievs neapspiež tavu gribu – Viņam nav vajadzīgi roboti. Viņam ir vajadzīgi cilvēki, kuri tik ļoti tic Viņa rūpēm un uzticas Viņa raksturam, ka labprātīgi ļauj, kad Dievs viņus ved tur, kur Viņš grib – pat ja viņu cilvēciskā daba to negrib.

Nobriedis māceklis: Vairs nepieķeras personiskajiem plāniem vai vēlēšanām. Labprātīgi uzticas Dievam un seko Viņam tur, kur Dievs ved – pat ja šis ceļš pieprasa upurus, iet cauri ciešanām vai iet pretī personiskajiem centieniem.

Dievs meklē tos, caur kuriem Viņš var darboties

Atšķirība starp “darīt priekš Dievu” un “ļaut Dievam darīt caur mani”

Dievs nemeklē kalpotājus savai valstībai pēc būtības. Dievs nemeklē cilvēku, kurš grib priekš Dieva kaut ko izdarīt. Viņš meklē tos, kuri ļaus Viņam izdarīt cauri viņiem to, ko Dievs pats grib.

Kad Jēzus teica – raža ir gatava, bet strādnieku maz – kādi strādnieki bija vajadzīgi?

Tajā laikā jau bija daudz cilvēku, kuri kalpoja Dievam, gavēja, lūgās un mācīja Dieva likumus. Bet viņi bija pilni paši ar sevi, pārvaldīja sevi un gāja, kur viņi paši gribēja.

Darītāji ir tie, kas ļauj Dievam darīt Dieva darbu caur viņiem.

Pāriešana uz briedumu

Tad, kad tu sevi atdod, tā nav personības beigas – tas ir sava aicinājuma sākums. Tu nepazaudē savu personību – tieši pretēji, tu esi savā aicinājumā no Dieva.

Jo vairāk mēs sevi atdodam un pakļaujamies Viņa gribai, jo vairāk Viņu mēs iegūstam.

Dieva ugunīgā disciplīna – šķīstīšanas process

Malahijas pravietojums

Malahija 3:2-3 Bet kas varēs izturēt viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad viņš ieradīsies? Jo viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un viņš šķīstīs Levi bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus; tad viņi nesīs Tam Kungam ēdamu upuri īstajā taisnībā.

Uguns mērķis – attīrīšana, nevis iznīcināšana

Dievs šo procesu salīdzina ar sudraba šķīstīšanu. Uguns nevar iznīcināt sudrabu – uguns noņem visus piemaisījumus, lai rezultātā būtu tīrs metāls.

Tādā pašā veidā Dievs darbojas mūsu dzīvē – nevis lai mūs sagrautu, bet lai novāktu visus piemaisījumus.

Ko Dievs attīra

Dievs neskatās tikai uz mūsu nepareizajām darbībām – Viņš skatās uz motīvu, kas to visu uztur un baro. Ja šis motīvs netiks attīrīts, tas viss turpināsies.

Dievs grib attīrīt:

• Nešķīstus motīvus
• Nepaklausību un neatkarību no Dieva
• Apvainojumus un nepakļāvību
• Personiskā ego pacelšanu caur sasniegumiem
• Bailes un sacensību ar citiem
• Savas valstības būvēšanu Kunga valstības vietā
• Cilvēciskā goda meklēšanu

Ārēji var izskatīties, ka cilvēkam viss ir labi un viņš dara labus darbus. Bet Dievs jautā: kāpēc tu to dari?

Dievs pieļauj apstākļus, lai atklātu mūsu stāvokli

Dievs pieļauj apstākļus, caur kuriem redzams, kā mēs uzvedamies un attiecamies pret citiem. Daži cilvēki kļūst aizskarti no mazākās lietas, neprot gaidīt, parādās šaubas vai vilšanās.

Daudzi cilvēki domā, ka viņi ir varoņi, bet bez Dieva gudrības un spēka mēs esam bezpalīdzīgi. Visi sasniegumi ir īslaicīgi bez Dieva palīdzības un vadības.

Vājums kā spēka avots Kristū

Pāvila atklāsme par vājumu

2. Korintiešiem 12:10 Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pāridarījumos, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ; jo, kad es esmu nespēcīgs, tad es esmu spēcīgs.

Dievs teica Pāvilam: “Ar manu žēlastību tev pietiek tavā vājumā.”

Jebkuros dzīves apstākļos var kalpot Dievam un pakļauties Viņam. Tas nozīmē – vairs neesmu es, kas dzīvo, bet Kristus dzīvo caur mani.

Pilnīga paļaušanās uz Dievu

Es esmu iemācījies paļauties nevis uz to, kas man pieder dabiski, nevis uz manām cilvēciskajām spējām. Tagad mana iespēja ir tikai Dievā.

Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Gara spēku. Vai es neesmu līdz ar Kristu krustā?

Vienīgais, kas palicis, ir Kristus, kas dzīvo savu dzīvi caur mani.

Noslēgums – Dieva griba mūsu draudzei

Dieva solījums – vairošanās un godināšana

Dievs sacīja: “Es vairošu viņus, un viņi nekļūs mazāki. Es pagodināšu viņus, viņi nebūs pazemoti.” No mazākā radīsies tūkstoši, no paša vājākā – spēcīga tauta. Tā ir Dieva griba mūsu draudzē.

Dieva darbs notiek caur atdevušiem cilvēkiem

Dievs to darīs caur cilvēkiem, kuri pārstās būt patvaļīgi un kuri pārstās attaisnoties.

Tāpat kā Mozus – kad Dievs aicināja, bija vesela čupa attaisnojumu. Un Dievs sadusmojās. Bet Dievs vēlas, lai mēs ļaujam Viņam caur mums darīt Viņa darbu.

Noslēguma aicinājums

Dievs pārveido sirdis. Neļauj man sevi pašam mānīt ārējo aktivitāšu vai labu darbu dēļ – jo Tu esi Dievs, kas pārbauda cilvēku sirds dziļumus.

Kad tu kļūsi vecs – vairs nepārvaldīsi savu dzīvi pats. Tu uzticēsies Dievam tik ļoti, ka vienīgais, kas tevi interesēs, būs tas, ko Dievs grib izdarīt caur tevi – nevis tas, ko tu pats vari izdarīt priekš Dieva.