Mūsu aicinājums – iet 5 daļa
Ja mēs uzņemsimies atbildību par problēmu atrisināšanu, tad spēsim atklāt mūsos esošos resursus un spējas, un pat tās, par kurām pat nenojautām. Mums jāapvieno visi savi resursi, zināšanas, pieredze un sakari. Bet mēs nevarēsim efektīvi pielietot savus resursus, ja neuzņemsimies atbildību par konkrētu tautu un konkrētām vajadzībām. Mums jāzina un jāatceras, ka par resursu izmantošanu (ieskaitot laika resursu), zināšanām un spējām, kuras Dievs mums devis, mēs atskaitīsimies Dievam. Mums jābūt mērķa cilvēkiem, jo bez mērķa mēs velti iztērēsim mums doto laiku. Dažkārt mēs nonicinām to, kas mums jau ir, un tāpēc sakām: „Es nevaru… Es vēl neesmu gatavs… Lai to izdara kāds cits, tikai ne es…. Man neizdosies…” Tā ir atrunāšanās, kas traucē cilvēkam ieņemt aktīvu pozīciju un būt efektīviem, lai piepildītu savu Dieva doto aicinājumu. Reiz Jēzus vairākas dienas mācīja daudz ļaužu un mācekļi teica Jēzum, lai Viņš atlaiž tautu, ka tā varētu sameklēt sev ēdamo. Uz to Jēzus atbildēja, lai mācekļi uzņemas atbildību par šīs problēmas atrisināšanu. Mācekļi atbildēja Jēzum, ka viņiem nekā nav. Bet Jēzus teica, lai tie iet un pārbauda to, kas viņiem ir (lasiet Marka 6:35-42). Katram cilvēkam noteikti kaut kas ir, bet mēs bieži vien to neredzam vai pat noniecinām, uzskatot to par nesvarīgu un nenozīmīgu. Mums nevajag skatīties uz to, kā mums nav. Tā vietā, vajag atnest Dieva priekšā to, kas jums ir, un jāļauj Viņam svētīt un pavairot. Mēs varam pārvērst to mazumu, kas mums ir, par instrumentu, lai kalpotu Dievam. Un tad Dievs caur mums varēs pabarot cilvēkus. Kad mācekļi bija atklājuši to, kas tiem ir – dažas maizes un zivis, Jēzus sadalīja visu tautu grupās un lika katram māceklim uzņemties atbildību par konkrētu cilvēku grupu. Un cilvēki tika paēdināti.Kad Dievs teica Mozum iet uz Ēģipti pie faraona, lai tas atbrīvotu Israēla bērnus, Mozus sāka attaisnoties un teikt, ka viņš nevar to izpildīt dažādu iemeslu pēc. Tad Dievs pavaicāja Mozum: „Kas tev ir rokā?”. Tobrīd Mozum rokās bija parasta nūja. Un, kad Mozus bija atdevis Dievam to, kas bija viņa rokās, Dievs pārvērta šo nūju par zizli – par instrumentu, ar ko paust Dieva spēku un varu. Kad Mozus pacēla šo zizli, jūra pašķīrās. Kad Mozus sita ar šo zizli pa klinti, no tās tecēja ūdens. Tas, ko Mozus uzskatīja par nenozīmīgu un nesvarīgu, atnesa lielu svētību viņam un visai Israēla tautai. Ko tu šodien dari ar to, kas tev ir? Atdod to Dieva rokās, un Viņš to svētīs un pavairos.4) Sastādi programmu un izstrādā rīcības stratēģiju tam, kā soli pa solim atrisināt esošās problēmas un sarežģītās situācijas.* Tev jāzina un jāsaprot, ka, pirms tu ieraudzīji kādu problēmu, Dievs to jau ir redzējis un sagatavojis risinājumu. Tālab pirmais, kas jādara – jāuzzina tas, ko Dievs domā par šo problēmu un tās atrisināšanu.* Tu vari izpētīt visu esošo informāciju, pētījumus un statistiku, kas saistīta ar šo problēmu. Tu vari speciāli atrast un iepazīties ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas problēmas vai arī kuri jau risina līdzīgas problēmas.
