Mūsu aicinājums – iet!
Pazīme tam, ka es esmu aizliedzis sevi, lai sekotu Jēzum, ir mana gatavība vienmēr piepildīt to, ko Viņš man saka darīt. Daži cilvēki nāk pie Dieva tikai tāpēc, lai ņemtu no Viņa to, kas tiem vajadzīgs – dziedināšanu, nodrošinājumu, aizsardzību, finansiālu palīdzību utt. Bet nevar patiesi sekot Jēzum, ja mēs neesam gatavi ziedot sevi Viņa labad. Sekošana Jēzum ir mana izvēle – būt paklausīgam Dievam un darīt tikai to, ko Viņš man saka. Apustulis Pāvils teica:
„Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.” (Filipiešiem 1:21)Apustulis Pāvils aizliedza sevi, lai sekotu Kristum, atteicās no savas agrākās pieredzes un zināšanām, viņš kļuva par vienotu veselumu ar Kristu, pilnīgā paklausībā ejot turp, kur Dievs viņu sūtīja. Mēs varam teikt sev un citiem, ka esam aizlieguši sevi un sekojam Kristum, bet dzīve pārbaudīs mūs un mūsu pārliecību. Dievs ir aicinājis Savus bērnus, lai tie iet tur, kur Dievs viņus sūta, un dara to, ko Viņš tiem uzticēs. Bībelē ir teikts:
„Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl.” (Jēkaba 1:12)Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mēs redzam, ka par svētīgu Dievs sauc to cilvēku, kurš mīl Viņu, un nevis to, kuram ir daudz mantas, lieli sasniegumi, karjeras izaugsme utt. Cilvēka svētība ir viņa personīgajā Dieva atziņā, viņa mīlestībā uz Dievu un tajā, ka tāda cilvēka sirds ir pieķērusies Dievam. Mums jāzina, ka mūsu mīlestība uz Dievu tiks pārbaudīta. Tas, kā es izturos pārbaudījumu laikā, parāda manas mīlestības un paļāvības līmeni uz Dievu. Jēzus Saviem mācekļiem teica:
„…Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs…” (Jāņa 14:23)
