Mūsu aicinājums – iet!
Mīlēt Dievu – tas nozīmē piepildīt Viņa Vārdu, Dieva baušļus. Aiz mīlestības uz Dievu man ik dienu jānoskaņo sevi pildīt Dieva baušļus. Mūsu dzīvē var ienākt dažādas problēmas un situācijas, bet manai mīlestībai uz Dievu ir jābūt augstākai par to visu, un tāpēc man jāturpina pildīt Dieva pavēles pat problēmu laikā. Tieši mīlestība uz Dievu palīdz mums izturēt pārbaudījumus un grūtības. Aiz mīlestības uz Dievu es izvēlos būt paklausīgs Viņam itin visā. Ne jau cilvēku vārdiem vai viedoklim ir jānosaka mans lēmums vai rīcība, bet Dieva Vārdam. Un šajā nolūkā man vispirms ir jāaizliedz sevi, jāņem savs krusts un tad jāseko Jēzum. Tev nevajag klausīties, ko saka cilvēki, ja tas nesakrīt vai ir pretrunā ar to, ko saka Dievs Savā Vārdā. Dievs katru dienu gaida no Saviem bērniem, ka tie pildīs Viņa gribu, pagodinās Viņu un virzīs Viņa Valstības darbus. Viss labais manī ir no Dieva, tāpēc visu slavu es atdodu Viņam. Apustulis Pāvils kalpoja Dievam ar degsmi, nebaidoties pat nomirt Kristus un evaņģēlija dēļ, jo Kristus bija kļuvis viņam viss, pat viņa dzīvība. Caur bailēm sātans mēģina apturēt ticīgos no Dieva gribas pildīšanas un sava aicinājuma. Kad Kristus patiesi kļūst par mūsu lielāko bagātību, mūsu dzīves Kungu, tad mums ne no kā nav bail. Tomēr ir iespējams, ka tu tikai ar savu muti runā, ka Jēzus ir tava lielākā bagātība, bet patiesībā tev ir kāds vai kaut kas lielāks un svarīgāks par Jēzu. Dievs ir aicinājis mūs pie Sevis, lai atrautu mūs no sevis pašiem un pielipinātu Sev, un tad mēs ietu tur, kur Viņš mums teiks. Mans galvenais uzdevums ir – IET! Bet iesākumā man ir jāaizliedz sevi un jāņem savs krusts. Apustulis Pāvils teica:
„Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2.Timotejam 3:12)Visi, kuri grib dzīvot svētbijīgi (dievbijīgi), izpatikt Dievam, tiks vajāti, cietīs. Pastāv divas cilvēku dzīves pozīcijas – dievbijīga jeb svētbijīga dzīve un ne svētbijīga dzīve. Ikreiz, kad cilvēks aizstāvēs Dieva svētbijīgo pozīciju, viņš saskarsies ar pretsparu, ar vajāšanām. Mums jābūt tam gataviem, jābūt gataviem ciest un tikt vajātiem, – lai sekotu Jēzum. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mums ir jārada problēmas itin visur. Mums jārīkojas gudri un nevajag iestāties pret pareizām lietām. Svarīgi ir sekot un aizstāvēt Dieva Valstības vērtības un nepiekrist šīs pasaules vērtībām. Nebaidies izcelties un teikt „nē”, kad visi pārējie saka „jā” tām lietām, kas nav tīkamas Dievam un ir pretrunā ar Viņa Vārdu! Pastāvi līdz galam tajā, kas ir pareizs Dieva priekšā un kas atbilst Viņa Vārdam, – tā arī ir tā cena, kuru mums nāksies maksāt par sekošanu Kristum. Ieņemot stingru svētbijīgu pozīciju, cilvēki var tevi nesaprast un atstumt, tavi draugi var izsmiet tevi un pat pamest. Bet, ja tu saproti, ka Jēzus ir tava galvenā bagātība, tu varēsi pastāvēt. Ja tev svarīgāk par visu ir, lai Dievs tevi nepamet, tad grūtos dzīves brīžos tu spēsi rīkoties tā kā Jēzus. Jēzus dzīvē pienāca tāds brīdis, kad visi Viņu atstāja, bet Viņš tik un tā izvēlējās pildīt Dieva gribu un izpatikt Debesu Tēvam. Tieši tādā brīdī Jēzus teica:
„Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un Mani atstāsit vienu. Bet Es neesmu viens, jo Tēvs ir pie Manis.” (Jāņa 16:32)
