Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs ieraudzījām, ka tad, ja mēs kā Dieva vēstneši gribam spēku un stipru pamatu sludināšanai, – mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība, Kristus spēks un Kristus daba. Ja mēs kā Kristus vēstneši nospraudīsim sev mērķi – ar visu savu dzīvi pagodināt Dievu, tad Dievs mums palīdzēs tajā. Bībelē ir rakstīts, ka Jēzus bija pirmais Dieva vēstnesis vai sūtnis uz zemes. Ar Savu dzīvi, Jēzus mums atstāja piemēru tam, kā mēs, kā Kristus vēstneši, varam piepildīt savu uzdevumu. Bībele saka, ka Jēzus tika kārdināts itin visā, izņemot grēku. Lūkas Evaņģēlijā mēs varam izlasīt par to, kā sātans kārdināja Jēzu. 
„ Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst. Tad velns Viņu uzrunāja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” Bet Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.” Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.” Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.” Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: “Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.” (Lūkas 4:1-12).
 Jēzus tika kārdināts, bet Viņš šajos pārbaudījumos nesagrēkoja. Jēzus zina, kas nozīmē tikt kārdinātam. Jēzus zina, ko nozīmē dzīvot šajā pasaulē. Jēzus zina, ko nozīmē paciest ciešanas un sāpes. 
„ Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.” (Ebrejiem 2:18).
 Sakarā ar to, ka Jēzus tika kārdināts itin visā, Viņš zina, kā mums palīdzēt tad, kad tiekam kārdināti. Mums jāzina, ka sātans mūsu kārdinās katru dienu, tieši tāpat, kā viņš to darīja ar Jēzu. Sātans gaida, ka mēs kārdināšanas laikā padosimies un sagrēkosim. Sātans zina, ka tad, ja mēs sāksim grēkot, mēs kā Kristus vēstneši zaudēsim savu sālījumu kā zemes sāls. Bet Kristus sūtnis, kurš zaudējis savu sālījumu kā zemes sāls, kļūst vājš un nevērtīgs. Bet pat tad, ja tu kārdināšanas laikā esi pakritis un sagrēkojis, tu no jauna vari piecelties, tu no jauna vari atspirgt nožēlojot savus grēkus Dieva priekšā. Paldies Dievam par to, ka mūsu Dieva ir Dievs, Kurš piedod, Kurš ir spējīgs atjaunot tevi un pēc jebkura kritiena pacelt, lai tu varētu turpināt pildīt savu lomu un funkcijas kā Dieva sūtnis uz zemes, kā zemes sāls un gaisma šai sabiedrībai. Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma. Mēs turpināsim šo domu rīt! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.
  • Kā mēs varam kalpot Dievam?

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem Tā Kunga Vārdā, kā Dieva pārstāvjiem uz zemes. Tas nozīmē darīt labu citiem, piepildot viņu garīgās, emocionālās, intelektuālās, fiziskās vai materiālās vajadzības, tādā veidā visupirms apliecinot mīlestību Dievam. Atcerieties par to, ka jūsu mīlestība pret Dievu atspoguļojas jūsu attieksmē pret tuvāko, tieši tāpat kā jūsu vienaldzība pret Dievu. Tas viss ietekmē jūsu attieksmi pret tuvāko.
  • Izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē atnāk tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem

    „Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:21-25).