Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Labdien, dārgie draugi! No jauna sveicinu katru no jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Pateicos Dievam, ka man ir iespēja dalīties ar jums ar tām atklāsmēm, ko dod man Dievs. Ticu, ka šis vārds iedvesmo jūs, tieši tā, ka tas iedvesmo mani. Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, kā varam celt, veidot savu nākotni, kura mūs iepriecinās. Šodien noslēgsim mūsu sarunu par šo tēmu. Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk. Mēs visi zinām, ka katram cilvēkam piemīt kādi ieradumi. Reizēm ir tik grūti atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Taču, veiksmīga nākotne nav iespējama, ja mēs nemainīsim savus kaitīgos ieradumus un nepareizās lietas, kas mums šobrīd piemīt. Otra nākotnes alternatīva – tā ir vēlamā nākotne, tātad nākotne, kādu vēlamies redzēt un piedzīvot. Tā labad, mēs esam gatavi kaut ko mainīt, lai sasniegtu tādu nākotni, kādu vēlamies. Ja neesi apmierināts ar to, kāda ir tava dzīve šobrīd, ja tev nav miera, ja esi neapmierināts ar to, ko esi sasniedzis līdz šai dienai, – tas nozīmē tikai vienu – ir laiks sākt kaut ko mainīt savā dzīvē. Brīnumi tāpat vien nenotiek. Katram brīnumam ir divas puses – cilvēciskā puse un Dievišķā puse. Pirms Israēla bērni izgāja caur jūras vidu, Mozus paveica savu daļu, uz kuru tam norādīja Dievs. Mozum vajadzēja ņemt savās rokās zizli un vērst šo zizli pret jūru. Kad Mozus paveica savu daļu, Dievs paveica Savējo – Viņš pāršķēla jūru. Līdz brīdim, kamēr Mozus nebija paveicis savu daļu, Dievs nevarēja darīt nekādu brīnumu. Tālab, nekas nenotiek nejauši. Veiksmīgs bizness, laimīga ģimene, paklausīgi bērni – tā visa tā nejauši nebūs, tas viss prasīs paveikt cilvēcisko daļu, un tikai tad Dievs darīs Savu daļu. Piemēram, Svētais Gars nelūgs mūsu vietā, Viņš palīdz mums mūsu vājībās. Jālūdz ir  mums pašiem, bet Svētais Gars mums palīdzēs. Mēs nevaram savu nākotni atstāt nejaušību ziņā. Mums jākļūst par Dieva partneriem. Mums jālūdz Dievs. Mums jāuzdod Dievam jautājumi. Mums jākļūst līdzīgiem Noam. Dievs teica Noam par to, ka virs zemes būs ūdensplūdi, un rezultātā Noa sāka būvēt, celt savu nākotni – Noa būvēja šķirstu. Kad pār zemi nāca ūdensplūdi, Noa netika pārsteigts, jo viņš bija tiem sagatavojies. Noa mierīgi iegāja savā nākotnē, kuru tas tika būvējis jau ilgi pirms ūdensplūdiem. Mēs visi ieiesim tai nākotnē, kuru šobrīd būvējam. Tālab ir tik svarīgi būvēt savu nākotni jau šodien. Vai tu strādā pie savas nākotnes izveides? Vai tu būvē savu nākotni jau šodien, kā to darīja Noa, – būvējot šķirstu? Ūdensplūdi atnāks, un rītdien tevi pasargās tikai tas, ko tu būvē šodien. Lai Dievs jūs svētī! Lai Dievs dod mums tādu gudrību, ka mēs spētu pastāvīgi ar Viņu sadarboties un ieietu tai liktenī, kuru Viņš mums paredzējis! Ar Dievu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt?

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jotie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus unsekoja Viņam.”Augstāk minētajā Rakstu vietā, Jēzus redzēja kā divi brāļi meta tīklus jūrā, un Viņš tūdaļ spēja saskatīt, ka viņiem ir labāks liktenis. Tieši tādēļ, Viņš vērsās pie viņiem un aicināja viņus sekot Jēzum.Dieva Vārds šodien priekš jums ir šāds: sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs.
  • Nepateicība – tas ir grēks, kura dēļ cilvēks var zaudēt Dieva svētības

    Cik reizes tu šīs nedēļas laikā prasīji Dievam palīdzību? Un šai mēnesī, šī gada laikā? Tu sauci uz Dievu, un Viņš tev atbildēja. Neatkārto šo deviņu israēliešu kļūdu, kuri tika dziedināti no spitālības, bet aizmirsa Dievam pateikties par to. Esi pateicīgs Dievam par visu!
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.