Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Labdien, dārgie draugi! No jauna sveicinu katru no jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Pateicos Dievam, ka man ir iespēja dalīties ar jums ar tām atklāsmēm, ko dod man Dievs. Ticu, ka šis vārds iedvesmo jūs, tieši tā, ka tas iedvesmo mani. Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, kā varam celt, veidot savu nākotni, kura mūs iepriecinās. Šodien noslēgsim mūsu sarunu par šo tēmu. Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk. Mēs visi zinām, ka katram cilvēkam piemīt kādi ieradumi. Reizēm ir tik grūti atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Taču, veiksmīga nākotne nav iespējama, ja mēs nemainīsim savus kaitīgos ieradumus un nepareizās lietas, kas mums šobrīd piemīt. Otra nākotnes alternatīva – tā ir vēlamā nākotne, tātad nākotne, kādu vēlamies redzēt un piedzīvot. Tā labad, mēs esam gatavi kaut ko mainīt, lai sasniegtu tādu nākotni, kādu vēlamies. Ja neesi apmierināts ar to, kāda ir tava dzīve šobrīd, ja tev nav miera, ja esi neapmierināts ar to, ko esi sasniedzis līdz šai dienai, – tas nozīmē tikai vienu – ir laiks sākt kaut ko mainīt savā dzīvē. Brīnumi tāpat vien nenotiek. Katram brīnumam ir divas puses – cilvēciskā puse un Dievišķā puse. Pirms Israēla bērni izgāja caur jūras vidu, Mozus paveica savu daļu, uz kuru tam norādīja Dievs. Mozum vajadzēja ņemt savās rokās zizli un vērst šo zizli pret jūru. Kad Mozus paveica savu daļu, Dievs paveica Savējo – Viņš pāršķēla jūru. Līdz brīdim, kamēr Mozus nebija paveicis savu daļu, Dievs nevarēja darīt nekādu brīnumu. Tālab, nekas nenotiek nejauši. Veiksmīgs bizness, laimīga ģimene, paklausīgi bērni – tā visa tā nejauši nebūs, tas viss prasīs paveikt cilvēcisko daļu, un tikai tad Dievs darīs Savu daļu. Piemēram, Svētais Gars nelūgs mūsu vietā, Viņš palīdz mums mūsu vājībās. Jālūdz ir  mums pašiem, bet Svētais Gars mums palīdzēs. Mēs nevaram savu nākotni atstāt nejaušību ziņā. Mums jākļūst par Dieva partneriem. Mums jālūdz Dievs. Mums jāuzdod Dievam jautājumi. Mums jākļūst līdzīgiem Noam. Dievs teica Noam par to, ka virs zemes būs ūdensplūdi, un rezultātā Noa sāka būvēt, celt savu nākotni – Noa būvēja šķirstu. Kad pār zemi nāca ūdensplūdi, Noa netika pārsteigts, jo viņš bija tiem sagatavojies. Noa mierīgi iegāja savā nākotnē, kuru tas tika būvējis jau ilgi pirms ūdensplūdiem. Mēs visi ieiesim tai nākotnē, kuru šobrīd būvējam. Tālab ir tik svarīgi būvēt savu nākotni jau šodien. Vai tu strādā pie savas nākotnes izveides? Vai tu būvē savu nākotni jau šodien, kā to darīja Noa, – būvējot šķirstu? Ūdensplūdi atnāks, un rītdien tevi pasargās tikai tas, ko tu būvē šodien. Lai Dievs jūs svētī! Lai Dievs dod mums tādu gudrību, ka mēs spētu pastāvīgi ar Viņu sadarboties un ieietu tai liktenī, kuru Viņš mums paredzējis! Ar Dievu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).
  • Gatavība sniegt atskaiti citiem par to ko tu dari vai atsakies darīt, – tā ir noteicošā pazīme rakstura stingrībai

    „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13).Tas nozīmē, ka man pilnībā ir jāpaļaujas uz Kristu un Viņa vārdu, un caur personīgo sadraudzību ar Viņu pastāvīgi jāsmeļas garīgais spēks. Bet, tas nozīmē arī to, ka es pieņemu Dieva spēku un atbalstu caur citiem Kristus Miesas locekļiem. Man ir tiešais savienojums ar Kristu un es esmu savienots ar Viņu caur attiecībām ar citiem Viņa Miesas locekļiem.
  • Atklāj sevi Viņā!

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Vai dotajā brīdī lūgšana ir prioritāte tavā dzīvē?

    Ko tas nozīmē, – padarīt kaut ko par prioritāti savā dzīvē? Aplūkosim to no praktiskā viedokļa. Ikdienā katram no mums ir ļoti daudz darīšanu, un šīs darīšanas prasa laiku. Katram no mums ir 24 stundas, bet darbi prasa – 72stundas. Lai visu paveiktu, tev ir nepieciešamas 72 stundas, bet tavā rīcība ir tikai 24. Padarīt kaut ko par savu prioritāti, – tas nozīmē, organizēt savus darbus tā, lai priekšroka tiktu dota galveno darbu veikšanai, to, kuri nevar gaidīt un kurus nedrīkst nepadarīt.