Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Labdien, dārgie draugi! No jauna sveicinu katru no jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Pateicos Dievam, ka man ir iespēja dalīties ar jums ar tām atklāsmēm, ko dod man Dievs. Ticu, ka šis vārds iedvesmo jūs, tieši tā, ka tas iedvesmo mani. Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, kā varam celt, veidot savu nākotni, kura mūs iepriecinās. Šodien noslēgsim mūsu sarunu par šo tēmu. Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk. Mēs visi zinām, ka katram cilvēkam piemīt kādi ieradumi. Reizēm ir tik grūti atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Taču, veiksmīga nākotne nav iespējama, ja mēs nemainīsim savus kaitīgos ieradumus un nepareizās lietas, kas mums šobrīd piemīt. Otra nākotnes alternatīva – tā ir vēlamā nākotne, tātad nākotne, kādu vēlamies redzēt un piedzīvot. Tā labad, mēs esam gatavi kaut ko mainīt, lai sasniegtu tādu nākotni, kādu vēlamies. Ja neesi apmierināts ar to, kāda ir tava dzīve šobrīd, ja tev nav miera, ja esi neapmierināts ar to, ko esi sasniedzis līdz šai dienai, – tas nozīmē tikai vienu – ir laiks sākt kaut ko mainīt savā dzīvē. Brīnumi tāpat vien nenotiek. Katram brīnumam ir divas puses – cilvēciskā puse un Dievišķā puse. Pirms Israēla bērni izgāja caur jūras vidu, Mozus paveica savu daļu, uz kuru tam norādīja Dievs. Mozum vajadzēja ņemt savās rokās zizli un vērst šo zizli pret jūru. Kad Mozus paveica savu daļu, Dievs paveica Savējo – Viņš pāršķēla jūru. Līdz brīdim, kamēr Mozus nebija paveicis savu daļu, Dievs nevarēja darīt nekādu brīnumu. Tālab, nekas nenotiek nejauši. Veiksmīgs bizness, laimīga ģimene, paklausīgi bērni – tā visa tā nejauši nebūs, tas viss prasīs paveikt cilvēcisko daļu, un tikai tad Dievs darīs Savu daļu. Piemēram, Svētais Gars nelūgs mūsu vietā, Viņš palīdz mums mūsu vājībās. Jālūdz ir  mums pašiem, bet Svētais Gars mums palīdzēs. Mēs nevaram savu nākotni atstāt nejaušību ziņā. Mums jākļūst par Dieva partneriem. Mums jālūdz Dievs. Mums jāuzdod Dievam jautājumi. Mums jākļūst līdzīgiem Noam. Dievs teica Noam par to, ka virs zemes būs ūdensplūdi, un rezultātā Noa sāka būvēt, celt savu nākotni – Noa būvēja šķirstu. Kad pār zemi nāca ūdensplūdi, Noa netika pārsteigts, jo viņš bija tiem sagatavojies. Noa mierīgi iegāja savā nākotnē, kuru tas tika būvējis jau ilgi pirms ūdensplūdiem. Mēs visi ieiesim tai nākotnē, kuru šobrīd būvējam. Tālab ir tik svarīgi būvēt savu nākotni jau šodien. Vai tu strādā pie savas nākotnes izveides? Vai tu būvē savu nākotni jau šodien, kā to darīja Noa, – būvējot šķirstu? Ūdensplūdi atnāks, un rītdien tevi pasargās tikai tas, ko tu būvē šodien. Lai Dievs jūs svētī! Lai Dievs dod mums tādu gudrību, ka mēs spētu pastāvīgi ar Viņu sadarboties un ieietu tai liktenī, kuru Viņš mums paredzējis! Ar Dievu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
  • Patiesība darīs jūs brīvus

    Šodien, daudzi cilvēki skraida turp, šurp, lai atrastu brīvību, glābšanu un laimi. Tomēr Dievs kaut kādā mērā uzliek atbildību katram no mums, atbrīvot sevi no sātana tīkliem.«Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!» (Salamana pamācības 6:4—5).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!