Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Labdien, dārgie draugi! No jauna sveicinu katru no jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Pateicos Dievam, ka man ir iespēja dalīties ar jums ar tām atklāsmēm, ko dod man Dievs. Ticu, ka šis vārds iedvesmo jūs, tieši tā, ka tas iedvesmo mani. Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, kā varam celt, veidot savu nākotni, kura mūs iepriecinās. Šodien noslēgsim mūsu sarunu par šo tēmu. Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk. Mēs visi zinām, ka katram cilvēkam piemīt kādi ieradumi. Reizēm ir tik grūti atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Taču, veiksmīga nākotne nav iespējama, ja mēs nemainīsim savus kaitīgos ieradumus un nepareizās lietas, kas mums šobrīd piemīt. Otra nākotnes alternatīva – tā ir vēlamā nākotne, tātad nākotne, kādu vēlamies redzēt un piedzīvot. Tā labad, mēs esam gatavi kaut ko mainīt, lai sasniegtu tādu nākotni, kādu vēlamies. Ja neesi apmierināts ar to, kāda ir tava dzīve šobrīd, ja tev nav miera, ja esi neapmierināts ar to, ko esi sasniedzis līdz šai dienai, – tas nozīmē tikai vienu – ir laiks sākt kaut ko mainīt savā dzīvē. Brīnumi tāpat vien nenotiek. Katram brīnumam ir divas puses – cilvēciskā puse un Dievišķā puse. Pirms Israēla bērni izgāja caur jūras vidu, Mozus paveica savu daļu, uz kuru tam norādīja Dievs. Mozum vajadzēja ņemt savās rokās zizli un vērst šo zizli pret jūru. Kad Mozus paveica savu daļu, Dievs paveica Savējo – Viņš pāršķēla jūru. Līdz brīdim, kamēr Mozus nebija paveicis savu daļu, Dievs nevarēja darīt nekādu brīnumu. Tālab, nekas nenotiek nejauši. Veiksmīgs bizness, laimīga ģimene, paklausīgi bērni – tā visa tā nejauši nebūs, tas viss prasīs paveikt cilvēcisko daļu, un tikai tad Dievs darīs Savu daļu. Piemēram, Svētais Gars nelūgs mūsu vietā, Viņš palīdz mums mūsu vājībās. Jālūdz ir  mums pašiem, bet Svētais Gars mums palīdzēs. Mēs nevaram savu nākotni atstāt nejaušību ziņā. Mums jākļūst par Dieva partneriem. Mums jālūdz Dievs. Mums jāuzdod Dievam jautājumi. Mums jākļūst līdzīgiem Noam. Dievs teica Noam par to, ka virs zemes būs ūdensplūdi, un rezultātā Noa sāka būvēt, celt savu nākotni – Noa būvēja šķirstu. Kad pār zemi nāca ūdensplūdi, Noa netika pārsteigts, jo viņš bija tiem sagatavojies. Noa mierīgi iegāja savā nākotnē, kuru tas tika būvējis jau ilgi pirms ūdensplūdiem. Mēs visi ieiesim tai nākotnē, kuru šobrīd būvējam. Tālab ir tik svarīgi būvēt savu nākotni jau šodien. Vai tu strādā pie savas nākotnes izveides? Vai tu būvē savu nākotni jau šodien, kā to darīja Noa, – būvējot šķirstu? Ūdensplūdi atnāks, un rītdien tevi pasargās tikai tas, ko tu būvē šodien. Lai Dievs jūs svētī! Lai Dievs dod mums tādu gudrību, ka mēs spētu pastāvīgi ar Viņu sadarboties un ieietu tai liktenī, kuru Viņš mums paredzējis! Ar Dievu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

    Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.
  • Atklāj sevi Viņā!

    Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu.Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)