Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

Dārgie draugi, laipni lūgti rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, cik svarīgi ir celt, veidot savu nākotni, Mēs runājām par to, ka bez redzējuma un bez sapratnes par to, ko mēs vēlamies, mēs nespēsim izveidot brīnišķu nākotni savai dzīvei. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs vēlas paplašināt mūsu redzējumu, paplašināt skatījumu uz mūsu pašreizējo dzīvi. Mēs to ieraudzījām piemērā no Ābrāma dzīves, kad Dievs apsolīja Ābrāmam padarīt viņu varenu. Dievs nevarēja to izdarīt līdz brīdim, pirms nebija paplašinājis Ābrāma sapratni par viņu pašu un to, ko viņš redzēja. Dievs teica Ābrāmam, ka Viņš dos tam to zemi, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt. Mēs runājām arī par to, ka līdz brīdim, kamēr neieraudzīsim savā iztēlē, savās domās to, kādu Dievs redz mūsu nākotni, – mēs nespēsim tiekties uz šo nākotni. Tāpēc ir rakstīts, ka Dievs dara tikai to, par ko mēs domājam un Viņam lūdzam, un vēl vairāk par to. Tas ir loti svarīgi. Mums pastāvīgi jāuzdod sev jautājumi: Ko, attiecībā uz savu dzīvi, es redzu šobrīd? Kādi ir mani nodomi? Un, kā jau mēs vakar runājām, Dievs nevar to izdarīt bez mūsu līdzdalības, kā arī mēs nespējam sasniegt brīnišķīgu nākotni bez Dieva. Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korintiešiem 2:9-10).
Šajā rakstu vietā redzam, ka Dievam ir plāns, Viņam ir ne tikai nākotne priekš mums, bet brīnišķīga nākotne. Izņemot Svēto Garu, neviens cilvēks nezina šo nākotni. Svētais Gars atklāj mums Dieva plānus, jo Viņš vēro un zina visu to, kas, attiecībā uz tevi personīgi, ir Dieva sirdī. Tāpēc, ir tik svarīgi jautāt Dievam un nevis cilvēkiem par savu nākotni.
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,”(Jeremijas 29:11_13).
Dievs nevēlas, lai mēs nomierināmies un atstājam savu dzīvi pašplūsmā. Mums jāpieliek piepūle tam, lai celtu, veidotu savu brīnišķīgo nākotni, kas pilna uzvaru un lielu varoņdarbu. Tālab mums jāzina, kādi ir Dieva plāni attiecībā uz mums. Mums jāzina ne tikai Dieva plāni, bet jāpieliek piepūle, lai virzītos pretim savai nākotnei. Dievs mums tajā ir apsolījis palīdzēt. Esiet svētīti! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»