Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

Labdien, dārgie draugi! No jauna sveicinu katru no jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Pateicos Dievam, ka man ir iespēja dalīties ar jums ar tām atklāsmēm, ko dod man Dievs. Ticu, ka šis vārds iedvesmo jūs, tieši tā, ka tas iedvesmo mani.
Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par to, kā varam celt, veidot savu nākotni, kura mūs iepriecinās. Šodien noslēgsim mūsu sarunu par šo tēmu.
Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.
Mēs visi zinām, ka katram cilvēkam piemīt kādi ieradumi. Reizēm ir tik grūti atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Taču, veiksmīga nākotne nav iespējama, ja mēs nemainīsim savus kaitīgos ieradumus un nepareizās lietas, kas mums šobrīd piemīt.
Otra nākotnes alternatīva – tā ir vēlamā nākotne, tātad nākotne, kādu vēlamies redzēt un piedzīvot. Tā labad, mēs esam gatavi kaut ko mainīt, lai sasniegtu tādu nākotni, kādu vēlamies.
Ja neesi apmierināts ar to, kāda ir tava dzīve šobrīd, ja tev nav miera, ja esi neapmierināts ar to, ko esi sasniedzis līdz šai dienai, – tas nozīmē tikai vienu – ir laiks sākt kaut ko mainīt savā dzīvē.
Brīnumi tāpat vien nenotiek. Katram brīnumam ir divas puses – cilvēciskā puse un Dievišķā puse.
Pirms Israēla bērni izgāja caur jūras vidu, Mozus paveica savu daļu, uz kuru tam norādīja Dievs. Mozum vajadzēja ņemt savās rokās zizli un vērst šo zizli pret jūru. Kad Mozus paveica savu daļu, Dievs paveica Savējo – Viņš pāršķēla jūru. Līdz brīdim, kamēr Mozus nebija paveicis savu daļu, Dievs nevarēja darīt nekādu brīnumu. Tālab, nekas nenotiek nejauši. Veiksmīgs bizness, laimīga ģimene, paklausīgi bērni – tā visa tā nejauši nebūs, tas viss prasīs paveikt cilvēcisko daļu, un tikai tad Dievs darīs Savu daļu.
Piemēram, Svētais Gars nelūgs mūsu vietā, Viņš palīdz mums mūsu vājībās. Jālūdz ir  mums pašiem, bet Svētais Gars mums palīdzēs.
Mēs nevaram savu nākotni atstāt nejaušību ziņā. Mums jākļūst par Dieva partneriem. Mums jālūdz Dievs. Mums jāuzdod Dievam jautājumi. Mums jākļūst līdzīgiem Noam. Dievs teica Noam par to, ka virs zemes būs ūdensplūdi, un rezultātā Noa sāka būvēt, celt savu nākotni – Noa būvēja šķirstu. Kad pār zemi nāca ūdensplūdi, Noa netika pārsteigts, jo viņš bija tiem sagatavojies. Noa mierīgi iegāja savā nākotnē, kuru tas tika būvējis jau ilgi pirms ūdensplūdiem. Mēs visi ieiesim tai nākotnē, kuru šobrīd būvējam. Tālab ir tik svarīgi būvēt savu nākotni jau šodien.
Vai tu strādā pie savas nākotnes izveides? Vai tu būvē savu nākotni jau šodien, kā to darīja Noa, – būvējot šķirstu? Ūdensplūdi atnāks, un rītdien tevi pasargās tikai tas, ko tu būvē šodien.
Lai Dievs jūs svētī! Lai Dievs dod mums tādu gudrību, ka mēs spētu pastāvīgi ar Viņu sadarboties un ieietu tai liktenī, kuru Viņš mums paredzējis!
Ar Dievu!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt...

  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē...

  • Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem!

    No Savas puses Dievs mums apsola, ka:Savā laikā Viņš jūs paaugstinās (ievērojiet to, ka paaugstināšana notiks ne tad, kad jūs to domājat, bet Viņa noliktajā laikā). Dievs atbrīvos Savu spēku un žēlastību tāda cilvēka dzīvē.Uzlabos jūsu dzīves apstākļus un veiks pārmaiņas, gan jūsos, gan jums visapkārt.Nostiprinās un spēcinās jūs, kā arī darīs jūs nelokāmus uz patiesības ceļa.

    No Savas puses Dievs mums apsola, ka: Savā laikā Viņš jūs paaugstinās (ievērojiet to, ka paaugstināšana notiks ne...

  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam!

    Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības nevar būt uzvara. Tikai tur, kur Jēzus – ir Kungs, ir uzvara. Tikai tas cilvēks, kurš atļauj Jēzum Kristum būt viņa Kungam, var, patiesībā, staigāt Viņa uzvarā.Šodien ar dažiem interesantiem piemēriem vēlos parādīt to, kā, iepazīstot Jēzus Kristus kundzību, mēs varam būt pasargāti no visiem sātana nodomiem.

    Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības...

  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai...