Nepareiza motivācija

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs sākām runāt par to, kas ir tas, kas virza cilvēka dzīvi, motivē viņu un ietekmē viņa vērtības, nosaka viņa vērtību sistēmu rusbank.net. Un mēs runājām arī par to, ka pastāv virkne nepareizu lietu, kuras šodien virza daudzus cilvēkus. Pirmais, ko mēs izdalījām – tā ir materiālā veiksme vai materiālisms. Materiālisms – tā ir dzīve priekš sevis. Materiālisms virza cilvēkus tikai uz to, lai iegūtu, nevis atdotu. Bet Dieva Valstībā darbojas princips – svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Cilvēka dzīves nozīmīgums netiek mērīts pēc tā, cik cilvēks var saņemt vai paņemt no dzīves, bet gan pēc tā, ko cilvēks ir spējīgs atdot. Dievs aicina mūs uz to, lai mēs kalpojam Dievam nevis tāpēc, lai Viņš mums kaut ko iedotu, bet kalpojam no tīras sirds. Mūsu dzīvei jābūt devīgai, un tad Dievs mūs noteikti svētīs.
„ Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās – tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā, turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā, ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1.Timotejam 6:3-19).
Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  1. Mantas kārība.
Materiālisms un mantas kārība pēc savas nozīmes ir ļoti tuvas, bet starp šiem jēdzieniem ir dažas atšķirības. Ja materiālisms pamatā ir saistīts ar dzīšanos pēc lietām, tad mantas kārība ir saistīta ar dzīšanos pēc naudas.
„Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.”( 1.Timotejam 6:10).
Ja cilvēku virza mantas kārība, – tāds cilvēks ir gatavs iegūt naudu par jebkuru cenu un jebkādos veidos, ieskaitot pat nepareizus ceļus. Mantkārīgs cilvēks naudas dēļ ir gatavs staigāt pa citu cilvēku galvām, ir gatavs melot un nodot citus cilvēkus. Tas ir tas pats gars – vēlme iegūt priekš sevis un meklēt personīgo labumu. Mantas kārība saka: „Es gribu vairāk naudas!”Ja tev būs pareizi motīvi, tad Dievs tev iedos visu nepieciešamo naudu. Dievs neliedz Saviem bērniem nekādu labumu, Viņš mums neko neatņem. Tāpēc, iegūstot naudu, parūpējies par to, lai tu nepazaudētu Dievu un savu dvēseli. Cilvēki, kurus virza mantas kārība, tie šim faktam nepievērš uzmanību.Reiz Jēzus izstāstīja līdzību par sējēju, kurš izgāja sēt sēklu. Un tur bija cilvēki, kuri uzņēma šo sēklu, uzņēma Dieva vārdu ar prieku, ar vēlmi kalpot Dievam, bet viņu sirdīs iezagās bagātības viltība un apslāpēja šo vārdu, un tāpēc tie nevarēja atnest augļus. Arī tevi var virzīt mantas kārība, un tai pat laikā, tas nebūt nenozīmē, ka tu kādu naudas dēļ nogalināsi, un, nebūt nenozīmē, ka naudas dēļ tu mānīsi cilvēkus, – taču rūpes par to, rūpes par naudu un tās iegūšanu tik ļoti pārņems tavu prātu, ka tu nespēsi būt noderīgs Dievam. Daudzi cilvēki pazūd no draudzes tieši šī iemesla dēļ – rūpēs par naudu. Tādi cilvēki ir pārņemti tikai ar vienu lietu – kā viņiem iegūt arvien vairāk un vairāk naudas. Ja tevi ir pārņēmušas tādas domas, tad tev nav laika domāt par to, kā tu vari paplašināt Dieva Valstību. Bet Dievs mums saka:
„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).
Lai tevi nodarbina Dieva Valstības darbi, un tu ieraudzīsi, uz ko ir spējīgs mūsu Dievs!Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.
  • Kad Dievs pēdējoreiz runāja uz tevi?

    Tu lasi Dieva Vārdu, un tu dzirdi Dieva balsi, un Svētais Gars saka tev. Dievam priekš mums ir plāns. Ja mēs dzīvojam šajā plānā, mums ir dzīvība ar pārpilnību. Bet, ja mēs neatrodamies Dieva plānā, mēs nespēsim baudīt šo dzīvību. Ārpus Dieva plāna nav īstas dzīvības. Mēs vēlamies dzīvot Dieva plānā, bet Dievs cilvēkam šo plānu atklāj caur Dieva Vārdu un Svēto Garu.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots!

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums.