Nepareiza motivācija

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs sākām runāt par to, kas ir tas, kas virza cilvēka dzīvi, motivē viņu un ietekmē viņa vērtības, nosaka viņa vērtību sistēmu rusbank.net. Un mēs runājām arī par to, ka pastāv virkne nepareizu lietu, kuras šodien virza daudzus cilvēkus. Pirmais, ko mēs izdalījām – tā ir materiālā veiksme vai materiālisms. Materiālisms – tā ir dzīve priekš sevis. Materiālisms virza cilvēkus tikai uz to, lai iegūtu, nevis atdotu. Bet Dieva Valstībā darbojas princips – svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Cilvēka dzīves nozīmīgums netiek mērīts pēc tā, cik cilvēks var saņemt vai paņemt no dzīves, bet gan pēc tā, ko cilvēks ir spējīgs atdot. Dievs aicina mūs uz to, lai mēs kalpojam Dievam nevis tāpēc, lai Viņš mums kaut ko iedotu, bet kalpojam no tīras sirds. Mūsu dzīvei jābūt devīgai, un tad Dievs mūs noteikti svētīs.

„ Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās – tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā, turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā, ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1.Timotejam 6:3-19).

Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .

Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.

Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:

  1. Mantas kārība.

Materiālisms un mantas kārība pēc savas nozīmes ir ļoti tuvas, bet starp šiem jēdzieniem ir dažas atšķirības. Ja materiālisms pamatā ir saistīts ar dzīšanos pēc lietām, tad mantas kārība ir saistīta ar dzīšanos pēc naudas.

„Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.”( 1.Timotejam 6:10).

Ja cilvēku virza mantas kārība, – tāds cilvēks ir gatavs iegūt naudu par jebkuru cenu un jebkādos veidos, ieskaitot pat nepareizus ceļus. Mantkārīgs cilvēks naudas dēļ ir gatavs staigāt pa citu cilvēku galvām, ir gatavs melot un nodot citus cilvēkus. Tas ir tas pats gars – vēlme iegūt priekš sevis un meklēt personīgo labumu. Mantas kārība saka: „Es gribu vairāk naudas!”

Ja tev būs pareizi motīvi, tad Dievs tev iedos visu nepieciešamo naudu. Dievs neliedz Saviem bērniem nekādu labumu, Viņš mums neko neatņem. Tāpēc, iegūstot naudu, parūpējies par to, lai tu nepazaudētu Dievu un savu dvēseli. Cilvēki, kurus virza mantas kārība, tie šim faktam nepievērš uzmanību.

Reiz Jēzus izstāstīja līdzību par sējēju, kurš izgāja sēt sēklu. Un tur bija cilvēki, kuri uzņēma šo sēklu, uzņēma Dieva vārdu ar prieku, ar vēlmi kalpot Dievam, bet viņu sirdīs iezagās bagātības viltība un apslāpēja šo vārdu, un tāpēc tie nevarēja atnest augļus. Arī tevi var virzīt mantas kārība, un tai pat laikā, tas nebūt nenozīmē, ka tu kādu naudas dēļ nogalināsi, un, nebūt nenozīmē, ka naudas dēļ tu mānīsi cilvēkus, – taču rūpes par to, rūpes par naudu un tās iegūšanu tik ļoti pārņems tavu prātu, ka tu nespēsi būt noderīgs Dievam. Daudzi cilvēki pazūd no draudzes tieši šī iemesla dēļ – rūpēs par naudu. Tādi cilvēki ir pārņemti tikai ar vienu lietu – kā viņiem iegūt arvien vairāk un vairāk naudas. Ja tevi ir pārņēmušas tādas domas, tad tev nav laika domāt par to, kā tu vari paplašināt Dieva Valstību. Bet Dievs mums saka:

„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).

Lai tevi nodarbina Dieva Valstības darbi, un tu ieraudzīsi, uz ko ir spējīgs mūsu Dievs!

Līdz rītam!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim...

  • Tavs uzdevums ir – atklāt sevī dāvanas, kuras tev devis Dievs, un laist šīs dāvanas apgrozībā, – lai kalpotu cilvēkiem

    „Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.” (1.Jāņa 4:17).Man parādās uzdrīkstēšanās vai drosme Dieva priekšā tikai tad, ja es rīkojos tā, kā, dzīvojot šai pasaulē, rīkojās Jēzus.Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem cilvēkiem un nenes arī apmierinājumu pašam cilvēkam.

    „Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās...

  • Dieva klātbūtne II

    Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)

    Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē? Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to...

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10)...