Nepareiza motivācija

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs sākām runāt par to, kas ir tas, kas virza cilvēka dzīvi, motivē viņu un ietekmē viņa vērtības, nosaka viņa vērtību sistēmu rusbank.net. Un mēs runājām arī par to, ka pastāv virkne nepareizu lietu, kuras šodien virza daudzus cilvēkus. Pirmais, ko mēs izdalījām – tā ir materiālā veiksme vai materiālisms. Materiālisms – tā ir dzīve priekš sevis. Materiālisms virza cilvēkus tikai uz to, lai iegūtu, nevis atdotu. Bet Dieva Valstībā darbojas princips – svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Cilvēka dzīves nozīmīgums netiek mērīts pēc tā, cik cilvēks var saņemt vai paņemt no dzīves, bet gan pēc tā, ko cilvēks ir spējīgs atdot. Dievs aicina mūs uz to, lai mēs kalpojam Dievam nevis tāpēc, lai Viņš mums kaut ko iedotu, bet kalpojam no tīras sirds. Mūsu dzīvei jābūt devīgai, un tad Dievs mūs noteikti svētīs.
„ Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās – tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā, turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā, ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1.Timotejam 6:3-19).
Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  1. Mantas kārība.
Materiālisms un mantas kārība pēc savas nozīmes ir ļoti tuvas, bet starp šiem jēdzieniem ir dažas atšķirības. Ja materiālisms pamatā ir saistīts ar dzīšanos pēc lietām, tad mantas kārība ir saistīta ar dzīšanos pēc naudas.
„Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.”( 1.Timotejam 6:10).
Ja cilvēku virza mantas kārība, – tāds cilvēks ir gatavs iegūt naudu par jebkuru cenu un jebkādos veidos, ieskaitot pat nepareizus ceļus. Mantkārīgs cilvēks naudas dēļ ir gatavs staigāt pa citu cilvēku galvām, ir gatavs melot un nodot citus cilvēkus. Tas ir tas pats gars – vēlme iegūt priekš sevis un meklēt personīgo labumu. Mantas kārība saka: „Es gribu vairāk naudas!”Ja tev būs pareizi motīvi, tad Dievs tev iedos visu nepieciešamo naudu. Dievs neliedz Saviem bērniem nekādu labumu, Viņš mums neko neatņem. Tāpēc, iegūstot naudu, parūpējies par to, lai tu nepazaudētu Dievu un savu dvēseli. Cilvēki, kurus virza mantas kārība, tie šim faktam nepievērš uzmanību.Reiz Jēzus izstāstīja līdzību par sējēju, kurš izgāja sēt sēklu. Un tur bija cilvēki, kuri uzņēma šo sēklu, uzņēma Dieva vārdu ar prieku, ar vēlmi kalpot Dievam, bet viņu sirdīs iezagās bagātības viltība un apslāpēja šo vārdu, un tāpēc tie nevarēja atnest augļus. Arī tevi var virzīt mantas kārība, un tai pat laikā, tas nebūt nenozīmē, ka tu kādu naudas dēļ nogalināsi, un, nebūt nenozīmē, ka naudas dēļ tu mānīsi cilvēkus, – taču rūpes par to, rūpes par naudu un tās iegūšanu tik ļoti pārņems tavu prātu, ka tu nespēsi būt noderīgs Dievam. Daudzi cilvēki pazūd no draudzes tieši šī iemesla dēļ – rūpēs par naudu. Tādi cilvēki ir pārņemti tikai ar vienu lietu – kā viņiem iegūt arvien vairāk un vairāk naudas. Ja tevi ir pārņēmušas tādas domas, tad tev nav laika domāt par to, kā tu vari paplašināt Dieva Valstību. Bet Dievs mums saka:
„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).
Lai tevi nodarbina Dieva Valstības darbi, un tu ieraudzīsi, uz ko ir spējīgs mūsu Dievs!Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? III

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš sevis to labvēlību, kāda ir staigāšanai Dievbijībā, piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva, jo par to ir teikts Dieva Vārdā. Lepnie un augstprātīgie cilvēki agrāk vai vēlāk tiks pazemoti, viņu dzīve būs piepildīta ar kritieniem un bojāeju.Ja mēs vēlamies izpelnīties paaugstināšanu no Dieva, tad mums jāstaigā pazemībā un paklausībā Dieva priekšā.
  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.