Nepareiza motivācija

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs sākām runāt par to, kas ir tas, kas virza cilvēka dzīvi, motivē viņu un ietekmē viņa vērtības, nosaka viņa vērtību sistēmu rusbank.net. Un mēs runājām arī par to, ka pastāv virkne nepareizu lietu, kuras šodien virza daudzus cilvēkus. Pirmais, ko mēs izdalījām – tā ir materiālā veiksme vai materiālisms. Materiālisms – tā ir dzīve priekš sevis. Materiālisms virza cilvēkus tikai uz to, lai iegūtu, nevis atdotu. Bet Dieva Valstībā darbojas princips – svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Cilvēka dzīves nozīmīgums netiek mērīts pēc tā, cik cilvēks var saņemt vai paņemt no dzīves, bet gan pēc tā, ko cilvēks ir spējīgs atdot. Dievs aicina mūs uz to, lai mēs kalpojam Dievam nevis tāpēc, lai Viņš mums kaut ko iedotu, bet kalpojam no tīras sirds. Mūsu dzīvei jābūt devīgai, un tad Dievs mūs noteikti svētīs.

„ Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās – tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā, turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā, ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1.Timotejam 6:3-19).

Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .

Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.

Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:

  1. Mantas kārība.

Materiālisms un mantas kārība pēc savas nozīmes ir ļoti tuvas, bet starp šiem jēdzieniem ir dažas atšķirības. Ja materiālisms pamatā ir saistīts ar dzīšanos pēc lietām, tad mantas kārība ir saistīta ar dzīšanos pēc naudas.

„Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.”( 1.Timotejam 6:10).

Ja cilvēku virza mantas kārība, – tāds cilvēks ir gatavs iegūt naudu par jebkuru cenu un jebkādos veidos, ieskaitot pat nepareizus ceļus. Mantkārīgs cilvēks naudas dēļ ir gatavs staigāt pa citu cilvēku galvām, ir gatavs melot un nodot citus cilvēkus. Tas ir tas pats gars – vēlme iegūt priekš sevis un meklēt personīgo labumu. Mantas kārība saka: „Es gribu vairāk naudas!”

Ja tev būs pareizi motīvi, tad Dievs tev iedos visu nepieciešamo naudu. Dievs neliedz Saviem bērniem nekādu labumu, Viņš mums neko neatņem. Tāpēc, iegūstot naudu, parūpējies par to, lai tu nepazaudētu Dievu un savu dvēseli. Cilvēki, kurus virza mantas kārība, tie šim faktam nepievērš uzmanību.

Reiz Jēzus izstāstīja līdzību par sējēju, kurš izgāja sēt sēklu. Un tur bija cilvēki, kuri uzņēma šo sēklu, uzņēma Dieva vārdu ar prieku, ar vēlmi kalpot Dievam, bet viņu sirdīs iezagās bagātības viltība un apslāpēja šo vārdu, un tāpēc tie nevarēja atnest augļus. Arī tevi var virzīt mantas kārība, un tai pat laikā, tas nebūt nenozīmē, ka tu kādu naudas dēļ nogalināsi, un, nebūt nenozīmē, ka naudas dēļ tu mānīsi cilvēkus, – taču rūpes par to, rūpes par naudu un tās iegūšanu tik ļoti pārņems tavu prātu, ka tu nespēsi būt noderīgs Dievam. Daudzi cilvēki pazūd no draudzes tieši šī iemesla dēļ – rūpēs par naudu. Tādi cilvēki ir pārņemti tikai ar vienu lietu – kā viņiem iegūt arvien vairāk un vairāk naudas. Ja tevi ir pārņēmušas tādas domas, tad tev nav laika domāt par to, kā tu vari paplašināt Dieva Valstību. Bet Dievs mums saka:

„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).

Lai tevi nodarbina Dieva Valstības darbi, un tu ieraudzīsi, uz ko ir spējīgs mūsu Dievs!

Līdz rītam!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni. „Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez...

  • Atrodiet cilvēku, kuram jūs varētu atzīties un pilnībā atvērties!

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz lūdzamies, bet arī no tā ka mēs staigājam patiesībā. Kad mēs daram pareizas lietas, kas balstās Dieva Vārdā, tad atnāk patiesa Dieva Dēla brīvība. „Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” ”. (Jāņa 8:31-32).

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz...

  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja. „Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr...

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, – tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls tam, lai tu slavētu un pateiktos Dievam. Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu „Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?” Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.

    Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, - tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls tam, lai tu...

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt. Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo...

  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā. Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā - tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit...