Nepareiza motivācija

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs sākām runāt par to, kas ir tas, kas virza cilvēka dzīvi, motivē viņu un ietekmē viņa vērtības, nosaka viņa vērtību sistēmu rusbank.net. Un mēs runājām arī par to, ka pastāv virkne nepareizu lietu, kuras šodien virza daudzus cilvēkus. Pirmais, ko mēs izdalījām – tā ir materiālā veiksme vai materiālisms. Materiālisms – tā ir dzīve priekš sevis. Materiālisms virza cilvēkus tikai uz to, lai iegūtu, nevis atdotu. Bet Dieva Valstībā darbojas princips – svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Cilvēka dzīves nozīmīgums netiek mērīts pēc tā, cik cilvēks var saņemt vai paņemt no dzīves, bet gan pēc tā, ko cilvēks ir spējīgs atdot. Dievs aicina mūs uz to, lai mēs kalpojam Dievam nevis tāpēc, lai Viņš mums kaut ko iedotu, bet kalpojam no tīras sirds. Mūsu dzīvei jābūt devīgai, un tad Dievs mūs noteikti svētīs.
„ Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas, prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās – tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā, turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā, ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen! Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1.Timotejam 6:3-19).
Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  1. Mantas kārība.
Materiālisms un mantas kārība pēc savas nozīmes ir ļoti tuvas, bet starp šiem jēdzieniem ir dažas atšķirības. Ja materiālisms pamatā ir saistīts ar dzīšanos pēc lietām, tad mantas kārība ir saistīta ar dzīšanos pēc naudas.
„Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.”( 1.Timotejam 6:10).
Ja cilvēku virza mantas kārība, – tāds cilvēks ir gatavs iegūt naudu par jebkuru cenu un jebkādos veidos, ieskaitot pat nepareizus ceļus. Mantkārīgs cilvēks naudas dēļ ir gatavs staigāt pa citu cilvēku galvām, ir gatavs melot un nodot citus cilvēkus. Tas ir tas pats gars – vēlme iegūt priekš sevis un meklēt personīgo labumu. Mantas kārība saka: „Es gribu vairāk naudas!”Ja tev būs pareizi motīvi, tad Dievs tev iedos visu nepieciešamo naudu. Dievs neliedz Saviem bērniem nekādu labumu, Viņš mums neko neatņem. Tāpēc, iegūstot naudu, parūpējies par to, lai tu nepazaudētu Dievu un savu dvēseli. Cilvēki, kurus virza mantas kārība, tie šim faktam nepievērš uzmanību.Reiz Jēzus izstāstīja līdzību par sējēju, kurš izgāja sēt sēklu. Un tur bija cilvēki, kuri uzņēma šo sēklu, uzņēma Dieva vārdu ar prieku, ar vēlmi kalpot Dievam, bet viņu sirdīs iezagās bagātības viltība un apslāpēja šo vārdu, un tāpēc tie nevarēja atnest augļus. Arī tevi var virzīt mantas kārība, un tai pat laikā, tas nebūt nenozīmē, ka tu kādu naudas dēļ nogalināsi, un, nebūt nenozīmē, ka naudas dēļ tu mānīsi cilvēkus, – taču rūpes par to, rūpes par naudu un tās iegūšanu tik ļoti pārņems tavu prātu, ka tu nespēsi būt noderīgs Dievam. Daudzi cilvēki pazūd no draudzes tieši šī iemesla dēļ – rūpēs par naudu. Tādi cilvēki ir pārņemti tikai ar vienu lietu – kā viņiem iegūt arvien vairāk un vairāk naudas. Ja tevi ir pārņēmušas tādas domas, tad tev nav laika domāt par to, kā tu vari paplašināt Dieva Valstību. Bet Dievs mums saka:
„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).
Lai tevi nodarbina Dieva Valstības darbi, un tu ieraudzīsi, uz ko ir spējīgs mūsu Dievs!Līdz rītam!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Sēšanas un pļaušanas likums

    „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:7-8).„Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.„(Romiešiem 8: 13)
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē

    Ziedošanās un vēlme piepildīt Dieva gribu atspoguļojas attiecībā uz to, kā un ar ko mēs pavadām savu laiku. Jēzus dzīvē mēs redzam, ka Viņš atzina par labāku pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, kuri līdzīgi Viņam vēlējās piepildīt Dieva gribu. Ja jūs esat tādu cilvēku ielenkumā, kuri nekur nevirzās šajā dzīvē, tad arī jūs drīz vien varat pazaudēt savu mērķi un virzienu savai dzīvei. Ja jūs daudz laika pavadāt kopā ar cilvēkiem, kuriem nav redzējuma par savu dzīvi, tad arī jūs drīz vien nebūsiet spējīgi redzēt savu mērķi dzīvē.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.