Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei
Dārgie brāļi un māsas! Es sveicu jūs šai brīnišķīgajā dienā. Es ticu, ka Dievam priekš jums šodien ir svaiga manna no debesīm. Lai jūsu dvēsele šai dienā tiek piesātināta ar Viņa labvēlību un žēlastību.
Mēs ar jums runājam par to, ka jebkuras kardinālas izmaiņas jūsu dzīvē nav iespējamas bez Dieva, bez sadraudzības ar Viņu. Dievs mūs aicina uz sadraudzību ar Viņu, jo viņš vēlas izmainīt mūsu dzīvi. Sadraudzība ar Dievu izmaina mūs no iekšienes! Vēl mēs runājām par to, ka pārmaiņas, kuras vispirms nenotiek tavā sirdī, nevarēs atnest globālas pārmaiņas tavā dzīvē.
Tā kā esam miruši līdz ar Kristu un līdz ar Viņu esam augšāmcēlušies, tad, pēc augšāmcelšanās mūsu dzīvei ir jābūt pilnīgi citā kvalitātē. Augšāmcelšanās dzīvība ir dota tikai tiem, kuri atrodas Kristū. Mūsos ir šī jaunā augšāmcelšanās dzīvība, taču šī dzīvība ir kā apslēpta dāvana. Kamēr tavas dāvanas, tavi talanti ir apslēpti, – tie visi nenesīs tev nekādu gandarījumu, nekādu prieku, un tu nevarēsi nest labumu citiem cilvēkiem. Lai šī dzīvība taptu redzama, Dievs vēlas, lai mēs domājam „par to, kas augšā”.
Katram ticīgajam ir brīva griba un tiesības izvēlēties. Mums ir tiesības un iespēja izdarīt savu izvēli par labu tam, lai fokusētu savu uzmanību uz zemes lietām vai izpatikšanu miesai, nodotos netiklībai, nešķīstībai, kaislībām, ļaunām miesas kārībām vai mantkārībai , kas ir elkdievība, – un tas viss ir kā rezultāts vecajai dzīvei. Bet, mēs varam izdarīt arī citu izvēli, un konkrēti – fokusēt savu uzmanību uz jauno dzīvību Kristū un Dieva Valstības vērtībām, bet tas ir iespējams tikai caur sadraudzību ar Dievu.
Bībelē ir teikts:
„Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem, kuru vidū arī jūs kādreiz esat staigājuši, kad jūs vēl tanīs dzīvojāt. Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē. Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla.”(Kolosiešiem 3:5-10).
„Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.
Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.”(Kolos. 3:1-4).
Kristus vēlas kļūt par jūsu dzīvību, jūsu dzīves jēgu, lai jūs līdz ar Viņu varētu parādīties Viņa godībā.
Tas Kungs lai jūs svētī un izlej pār jums Savu gudrību šai dienā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
