Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs ar jums runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos un pieaugtu Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā.Interesanti ir tas, ka tad, kad mēs augam, mums apkārt esošie cilvēki to pamana.Šobrīd es atceros to momentu, kad piedzima mūsu jaunāka meita Estere. Viņas piedzimšana bija liels prieks mūsu ģimenei, jo ārsti baidījās par šo bērnu un pat ieteica manai sievai veikt abortu. Izdzirdot šādu ārstu ieteikumu, es kļuvu ļoti nikns. Es teicu uz to: „Nē! Tas nekad nenotiks!” Es teicu ārstam, ka viņa aicinājums ir saglabāt šī bērna dzīvību, nevis atņemt viņam šo dzīvību. Uz ko ārsts man atbildēja, ka par visu notiekošo atbildību nesīsim mēs paši. Un mēs ar sievu pieņēmām šo izaicinājumu. Un lūk, mūsu meitiņa piedzima, viņas svars bija 3,5 kg. Pēc viņas piedzimšanas, mēs katru mēnesi nācām pie ģimenes ārsta un sekojām tam, kā viņa pieņēmās svarā. Tā bija pazīme tam, ka mūsu meita aug. Vai varat stādīties priekšā, cik mēs bijām laimīgi, kad ārsts paziņoja mums, ka ar mūsu meitu viss ir kārtībā, ka viņa neatpaliek savā attīstībā un aug tā, kā tam ir jābūt. Estere ne tikai pieņēmās svarā, bet viņa kļuva arvien garāka. Viņa sāka darīt tās lietas, kas viņai iepriekš nebija padevušās. Jo vairāk viņa pieauga, jo vairāk prieka tas mums atnesa.Mēs visi gaidījām to brīdi, kad viņa varēs sēdēt. Gāja laiks, un viņa jau sēdēja, spēlējās. Tad, viņai sāka nākt pirmie zobiņi. Tad viņa sāka staigāt, pati ēst, izrunāt pirmos vārdus, dziedāt un dejot dzirdot mūziku. Savā attīstībā viņa nestāvēja uz vietas.Bija laiks, kad Estere ilgu laiku nevarēja pagriezties no sāna uz sānu, lai gan ārsti teica, ka šajā vecumā bērnam tas ir jādara. Un tas, protams, mūs kā vecākus uztrauca.Vai stādāties priekšā, kā Dievs skatās uz mums un uztraucas par to, ka mēs neattīstāmies un gadiem nemaināmies?Jēdziens „izaugsme” – kā fiziskajā, tā garīgajā nozīmē paredz izmaiņas.Daudzi ticīgie jau ilgi laiku ir Dievā, un, šķiet, ka viņiem jau pašiem būtu jāspēj pagriezties un celties kājās, bet viņus līdz pat šim laikam ir jāpārgriež un jānēsā uz rokām kā zīdaiņus. Daudziem ticīgajiem jau sen vajadzēja būt par skolotājiem un palīdzēt jaunajiem ticīgajiem, bet viņi turpina gulēt un neko nedarīt. Šāds stāvoklis Dievu itin nemaz neiepriecina! Un kuru gan tāds stāvoklis varētu iepriecināt.Kad ārsti sacīja, ka manai meitai jau vajadzētu griezties pašai, bet viņa to nevarēja darīt, mani tas neiepriecināja. Tālab, mēs griezāmies pie masiera, lai labotu šo stāvoli. Pēc dažām masāžām mūsu meita pirmo reiz pagriezās pati, un viņai tas ļoti patika. Mūsu prieks bija neaprakstāms!Kad mēs augam Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastībā un atziņa, – ar to mēs atnesam milzīgu prieku mūsu Debesu Tēvam!Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos. 
„Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai!”(2.Pētera 3:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis

    Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.
  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.