Pastāvība-progresa ķīla
Kāpēc cilvēki uzsāk kaut ko interesantu vai svarīgu un pēc tam apstājas pusceļā? Iespējams, ka tam eksistē vairāki iemesli, taču lūk daži acīmredzami iemesli:
- Garlaicība.(garlaicīgi) Garlaicīgi darīt vienu un to pašu katru reizi.
- Problēmas, nelabvēlīgi apstākļi. Dažādi šķēršļi un nelabvēlīgi apstākļi traucē daudziem aiziet līdz noliktā mērķa galam.
- Novēršanās (grēks, kaislības un citas lietas)
«Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.» (Маrка 4:16)«Bet, kas uz akmens, ir tie, kad tie vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas.» (Lūka 8:13) - Šaubas.
«Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos.» (Jēkaba 1:7)Stingrums atnāk tikai tad, kad šaubām ir darīts gals.«Ceļā Naomija sacīja abām savām vedeklām: “Ejiet, griezieties atpakaļ katra savas mātes mājā, un Tas Kungs lai parāda jums mīlestību, tāpat kā jūs esat to parādījušas man un abiem nelaiķiem. Tas Kungs lai dod jums atrast mieru katrai sava vīra namā.” Tad viņa tās skūpstīja, bet tās sāka skaļā balsī raudāt un atbildēja viņai: “Mēs gribam iet tev līdzi pie tavas tautas.”
Tad Naomija sacīja: “Griezieties atpakaļ, manas meitas, kādēļ jums nākt man līdzi?Vai man būtu vēl dēli manā klēpī, kas varētu jums kļūt par vīriem?
Griezieties atpakaļ manas meitas, ejiet, jo esmu par vecu, lai ietu pie vīra. Ja arī es sacītu: man ir cerības,-un ja pat šo nakti es ietu pie vīra un dzemdētu dēlus, vai jūs gan gaidītu, līdz kamēr tie izaugtu? Vai jūs gan noslēgtos, neiedamas pie vīra? Nē, manas meitas, jo man ir parāk sāpīgi jūsu dēļ, ka Tā Kunga roka ir mani skārusi.” Tad viņas vēl skaļāk raudāja, un Orpa deva skūpstu savai vīramātei, bet Rute pieglaudās viņai.
Tad tā viņai sacīja: “Lūk, tava svaine ir atgriezusies pie savas tautas un pie saviem dieviem, seko arī tu savai svainei.”
Bet Rute atbildēja: “Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.
Kur tu mirsi, es miršu, un tur es gribu būt arī apglabāta. Lai Tas Kungs dara man tā un vēl vairāk, tiešām, nāve vien spēs šķirt mani un tevi.” Un, kad Naomija redzēja, ka viņa nelokāmi paliek pie sava nodoma iet viņai līdzi, viņa mitējās viņu pierunāt.» (Rute 1:8-18)
