Pastāvība-progresa ķīla

Uzticies Dievam savā dzīvē, lai Viņš palīdz tev palikt pastāvīgam katrā lēmumā, kuru tu pieņem, lai tu varētu pieaugt un novest līdz galam visus iesāktos darbus Tam Kungam par slavu. Pieliec vēl vairāk piepūles un centības, lai pievienotu savai ticībai zināšanas, gudrību utt.

«Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.» (2 Pēt.1: 5-8).

Es lūdzu, lai katrs tavas veiksmes ienaidnieks tiktu satriekts Jēzus vārdā. Lai nepastāvība tavā dzīvē aiziet uz visiem laikiem, varenā Jēzus vārdā!
Lūk daži virzieni, kuros mums nepieciešams attīstīt pastāvību, lai varētu iet soli solī ar Dievu un Viņa mērķi mūsu dzīvei.

Dievs pavēl mums būt pastāvīgiem sekojošās lietās:

  • Lūgšanās.
    «…ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem» (Еf. 6:18)«priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās;» (Rom. 12:12)
  • Mācībā un vārdā.«Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.» (Ap. d. 5:42).
  • Dieva slavas meklējumos.«Tiem, kas neatlaidīgi dara labu un meklē godu un atzinību Dieva priekšā un to, kas neiznīkst, Viņš dos mūžīgu dzīvību» (Rom. 2:7)«Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pacietību.» (Kol. 4:2)«…bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.»
  • Slavēšanā.«Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. Manu sasniegumu slava arvienu ir nākusi no Tevis.» (Ps. 71:6)
  • Labos darbos.«Tiem, kas neatlaidīgi dara labu un meklē godu un atzinību Dieva priekšā un to, kas neiznīkst, Viņš dos mūžīgu dzīvību.» (Rom. 2:7)

Līdzīgi raksti

  • Mūsu aicinājums

    Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā. «Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).
  • Kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva

    Mēs vēlamies redzēt Dievu savā dzīvē. Stipro, vareno Dievu. Mums visiem ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums un ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdīs. Es esmu dzimis lai risinātu un piepildītu citu vajadzības. Tad kad es esmu patiess, Dievs atbild uz manām patiesajām lūgšanām. Dievs vienmēr ir labs! Viņš šajā ziņā nemainās. Tavas problēmas, slimības nemaina Dieva labestību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi piemānīt. Atceries, ka Dievs vienmēr ir labs! Dievs vēlas mūs paaugstināt. Un viņš meklē kuru paaugstināt, atbalstīt, Viņš meklē to, kurš ir pelnījis šo paaugstināšanu.
  • Kas ir kristieši?

    Dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.
  • Īpašs brīnums īpašam gadījumam

    Ļoti bieži daudziem nav šaubu par to, ka Dievs palīdzēs citiem, viņiem nav grūti vingrināt savu ticību, lai otrs cilvēks saņemtu savu brīnumu, bet, kad runa ir par personīgo brīnumu, viņiem pietrūkst ticības. Ja tas attiecas uz tevi, tad esi gatavs mainīties tieši tagad. Dieva brīnums pieskarsies katram cilvēkam un arī tev.
  • Bezatbildības epidēmija

    Pieaugoša problēma visā mūsu sabiedrībā šodien – ir vienaldzība. Salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm, studenti šodien ir daudz mazāk ziedojušies studiju nodarbībām. Kalpotāji ir mazāk uzticami savu uzdevumu veikšanā vai pat nākšanā uz darbu. Un ticīgie ir mazāk kategoriski draudzes apmeklēšanā. Iemesls slēpjas tajā, ka cilvēki šodien, īpaši jauni cilvēki, sajūt mazāku nepieciešamību uzņemties uz sevis atbildību. Viņiem ir vāja ziedošanās pret saviem pienākumiem.
  • Upuris kā mūsu mīlestības mēraukla

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs ziedošanās. Tāpēc mana mīlestības mēraukla ir mana spēja ziedoties. Mēs runājam un apgalvojam to, ka mēs mīla Dievu, mēs iedvešam sev šo patiesību, taču mēs nedrīkstam aizmirst faktu, ka mūsu mīlestības pret Dievu mēraukla nav tikai mūsu mutes apliecība. Tās mēraukla ir mūsu ziedošanās!