Pestīšanas cerība II

Lai vairojas miers un labvēlība jums šai dienā no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnumaino iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un iedvesmot ar to kaut dažus no jums.Vakar mēs sākām runāt par pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujās.Mēs noskaidrojām, ka bībeliskā cerība, tas nozīmē – gaidīt kaut ko nākotnē, un dotajā brīdī tas pamudina tevi dzīvot saskaņā ar pareizajām prioritātēm.Mēs izskatījām piemēru par Ābrahāmu, kurš apsolītajā zemē mita kā svešinieks, jo viņš bija bruņojies ar cerību ieraudzīt nākamo pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.
„Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.” (Ebrejiem 11:9-10).
Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tāpēc ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.Lūk, ko Bībele saka par visiem tiem ticības varoņiem, par kuriem mēs lasām Vēstulē Ebrejiem:
 „Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” (Ebrejiem 11:13).
Vai tu pamanīji, ka viņi visi mira ticībā, un ne bailēs, šaubās vai neticībā? Vai tu pamanīji, ka viņi, neskatoties uz to, ka vēl nebija saņēmuši apsolījumu, dotajā brīdī priecājās? Tas viss kļuva iespējams tāpēc, ka viņi no tālienes kaut ko redzēja, – to, ko viņi gaidīja un uz ko tiecās. Viņiem bija cerība par glābšanu Jēzū Kristū.Bībeliskā pestīšanas cerība vienmēr ir saistīta ar Jēzu Kristu un tā brīža gaidīšanu, kad mēs savienosimies ar Viņu. Tamlīdzīga gaidīšana atstāj ietekmi uz to, kā mēs dzīvojam, kā arī uz to, kādas ir mūsu prioritātes.Ja tu esi daļa no tiem nepastāvīgajiem, neizlēmīgajiem un divkosīgajiem cilvēkiem, kuri ir nepastāvīgi visos savos darbos; ja tu atrodies to cilvēku kompānijā, kuri vienu dienu staigā kopā ar Dievu, bet nākamajā dienā jau seko šīs pasaules valdnieka piedāvājumiem, tad ATSKURBSTI! Tu staigā pa bezdibeņa malu un vari jebkurā mirklī nokrist.Ja tu patiesi esi izbaudījis draudzību ar Jēzu, tad ir neiespējami, ka tu meklētu pasaulē to, ko var dot tikai Jēzus. Pasaule mums atgādina par mirāžu, par viltus sapni un ilūziju; pasaule tev piedāvā daudz, bet galu galā nozog no tevis vairāk, nekā tu no tās esi saņēmis. Atver savas acis un nemaini mūžības zeltu pret šīs pasaules lētajiem viltojumiem. Lai pasaule nevarētu tevi piemānīt, cieni tās svētības, kuras tev ir devis Dievs.Vai tu jūties neapmierināts, iztukšots, zaudējis pašpaļāvību, noskumis un nelaimīgs pat ar to, ka tu esi daļa no Dieva ģimenes? Vai tu meklē piepildījumu tam, kas tev trūkst, šajā pasaulē, nevis Dievā? Ja tas tā ir, tad tu esi apmaldījies un peldi un meklē tur, kur šo piepildījumu atrast vienkārši nav iespējams. Ja tu patiesi vēlies baudīt Dieva glābšanu šajās pēdējās dienās, tad tev ir dziļi jāienirst vietā, kur apslēpti paši lieliskākie un vērtīgākie dārgumi. Šie dārgumi ir nesalīdzināmi vērtīgāki par visu to, ko piedāvā tev šī pasaule.Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, ko nozīmē būt par piemājotājiem un svešiniekiem uz šīs zemes, kā arī par to, kāpēc visi ticības varoņi sevi sauca par tādiem.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šai dienā!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko nozīmē atskaitīšanās kāda priekšā

    Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa sala un būt neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam aicināti staigāt ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu ticīgo priekšā.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums.
  • Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

    Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu Dievu lūgšanā, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?
  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.