Pestīšanas cerība II

Lai vairojas miers un labvēlība jums šai dienā no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnumaino iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un iedvesmot ar to kaut dažus no jums.Vakar mēs sākām runāt par pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujās.Mēs noskaidrojām, ka bībeliskā cerība, tas nozīmē – gaidīt kaut ko nākotnē, un dotajā brīdī tas pamudina tevi dzīvot saskaņā ar pareizajām prioritātēm.Mēs izskatījām piemēru par Ābrahāmu, kurš apsolītajā zemē mita kā svešinieks, jo viņš bija bruņojies ar cerību ieraudzīt nākamo pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.
„Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.” (Ebrejiem 11:9-10).
Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tāpēc ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.Lūk, ko Bībele saka par visiem tiem ticības varoņiem, par kuriem mēs lasām Vēstulē Ebrejiem:
 „Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” (Ebrejiem 11:13).
Vai tu pamanīji, ka viņi visi mira ticībā, un ne bailēs, šaubās vai neticībā? Vai tu pamanīji, ka viņi, neskatoties uz to, ka vēl nebija saņēmuši apsolījumu, dotajā brīdī priecājās? Tas viss kļuva iespējams tāpēc, ka viņi no tālienes kaut ko redzēja, – to, ko viņi gaidīja un uz ko tiecās. Viņiem bija cerība par glābšanu Jēzū Kristū.Bībeliskā pestīšanas cerība vienmēr ir saistīta ar Jēzu Kristu un tā brīža gaidīšanu, kad mēs savienosimies ar Viņu. Tamlīdzīga gaidīšana atstāj ietekmi uz to, kā mēs dzīvojam, kā arī uz to, kādas ir mūsu prioritātes.Ja tu esi daļa no tiem nepastāvīgajiem, neizlēmīgajiem un divkosīgajiem cilvēkiem, kuri ir nepastāvīgi visos savos darbos; ja tu atrodies to cilvēku kompānijā, kuri vienu dienu staigā kopā ar Dievu, bet nākamajā dienā jau seko šīs pasaules valdnieka piedāvājumiem, tad ATSKURBSTI! Tu staigā pa bezdibeņa malu un vari jebkurā mirklī nokrist.Ja tu patiesi esi izbaudījis draudzību ar Jēzu, tad ir neiespējami, ka tu meklētu pasaulē to, ko var dot tikai Jēzus. Pasaule mums atgādina par mirāžu, par viltus sapni un ilūziju; pasaule tev piedāvā daudz, bet galu galā nozog no tevis vairāk, nekā tu no tās esi saņēmis. Atver savas acis un nemaini mūžības zeltu pret šīs pasaules lētajiem viltojumiem. Lai pasaule nevarētu tevi piemānīt, cieni tās svētības, kuras tev ir devis Dievs.Vai tu jūties neapmierināts, iztukšots, zaudējis pašpaļāvību, noskumis un nelaimīgs pat ar to, ka tu esi daļa no Dieva ģimenes? Vai tu meklē piepildījumu tam, kas tev trūkst, šajā pasaulē, nevis Dievā? Ja tas tā ir, tad tu esi apmaldījies un peldi un meklē tur, kur šo piepildījumu atrast vienkārši nav iespējams. Ja tu patiesi vēlies baudīt Dieva glābšanu šajās pēdējās dienās, tad tev ir dziļi jāienirst vietā, kur apslēpti paši lieliskākie un vērtīgākie dārgumi. Šie dārgumi ir nesalīdzināmi vērtīgāki par visu to, ko piedāvā tev šī pasaule.Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, ko nozīmē būt par piemājotājiem un svešiniekiem uz šīs zemes, kā arī par to, kāpēc visi ticības varoņi sevi sauca par tādiem.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šai dienā!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cīnieties par savu bērnu dzīvībām, saviem tuviniekiem un draugiem!

    Jūs zināt, ka atmodas vēsturē daudzas sievietes spēlēja noteicošo lomu lūgšanās, jo Dievs deva viņām lūgšanu laiku, lai tās lūgtu par cilvēku dzīvībām. Sievietes prot ilgstoši iznēsāt un atklāt Dieva priekšā to, kas tās uztrauc. Tālab, viena no mātes funkcijām ir lūgšana. Mātes lūgšana ir spēcīga! Mātes lūgšana sasniedz mērķi! Mātes lūgšana atnes brīvību viņas bērniem! Tālab, ja jūs esat – māte, Dievs gaida no jums tādu lūgšanu, kura nebeigsies, līdz neieraudzīsiet vēlamo rezultātu. Nebeidziet lūgt par saviem bērniem. Bērniem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas, visiem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas.
  • Tiem, kuri jau nes vismaz kādus augļus Dieva Valstībā, Jēzus saka, ka tie var nest vairāk augļu

    „…. kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.”(Jāņa 15:2).Ja jūs jau redzat kādus augļus savā dzīvē un kalpošanā Dievam, ja jūsu dzīve jau atspoguļo Dieva labo smaržu un Dieva slavu, – tas ir ļoti labi. Un tomēr, Jēzus saka, ka jūs varat nest vairāk augļu salīdzinājumā ar to, ko jūs šobrīd darāt. Jūs nedrīkstat apstāties pie sasniegtā rezultāta, jo jūsu potenciāls vēl nav izsmelts. Dievs var dot jums daudz vairāk par to, kas jums šobrīd ir.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.