Pestīšanas cerība II

Lai vairojas miers un labvēlība jums šai dienā no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnumaino iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un iedvesmot ar to kaut dažus no jums.Vakar mēs sākām runāt par pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujās.Mēs noskaidrojām, ka bībeliskā cerība, tas nozīmē – gaidīt kaut ko nākotnē, un dotajā brīdī tas pamudina tevi dzīvot saskaņā ar pareizajām prioritātēm.Mēs izskatījām piemēru par Ābrahāmu, kurš apsolītajā zemē mita kā svešinieks, jo viņš bija bruņojies ar cerību ieraudzīt nākamo pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.
„Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.” (Ebrejiem 11:9-10).
Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tāpēc ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.Lūk, ko Bībele saka par visiem tiem ticības varoņiem, par kuriem mēs lasām Vēstulē Ebrejiem:
 „Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” (Ebrejiem 11:13).
Vai tu pamanīji, ka viņi visi mira ticībā, un ne bailēs, šaubās vai neticībā? Vai tu pamanīji, ka viņi, neskatoties uz to, ka vēl nebija saņēmuši apsolījumu, dotajā brīdī priecājās? Tas viss kļuva iespējams tāpēc, ka viņi no tālienes kaut ko redzēja, – to, ko viņi gaidīja un uz ko tiecās. Viņiem bija cerība par glābšanu Jēzū Kristū.Bībeliskā pestīšanas cerība vienmēr ir saistīta ar Jēzu Kristu un tā brīža gaidīšanu, kad mēs savienosimies ar Viņu. Tamlīdzīga gaidīšana atstāj ietekmi uz to, kā mēs dzīvojam, kā arī uz to, kādas ir mūsu prioritātes.Ja tu esi daļa no tiem nepastāvīgajiem, neizlēmīgajiem un divkosīgajiem cilvēkiem, kuri ir nepastāvīgi visos savos darbos; ja tu atrodies to cilvēku kompānijā, kuri vienu dienu staigā kopā ar Dievu, bet nākamajā dienā jau seko šīs pasaules valdnieka piedāvājumiem, tad ATSKURBSTI! Tu staigā pa bezdibeņa malu un vari jebkurā mirklī nokrist.Ja tu patiesi esi izbaudījis draudzību ar Jēzu, tad ir neiespējami, ka tu meklētu pasaulē to, ko var dot tikai Jēzus. Pasaule mums atgādina par mirāžu, par viltus sapni un ilūziju; pasaule tev piedāvā daudz, bet galu galā nozog no tevis vairāk, nekā tu no tās esi saņēmis. Atver savas acis un nemaini mūžības zeltu pret šīs pasaules lētajiem viltojumiem. Lai pasaule nevarētu tevi piemānīt, cieni tās svētības, kuras tev ir devis Dievs.Vai tu jūties neapmierināts, iztukšots, zaudējis pašpaļāvību, noskumis un nelaimīgs pat ar to, ka tu esi daļa no Dieva ģimenes? Vai tu meklē piepildījumu tam, kas tev trūkst, šajā pasaulē, nevis Dievā? Ja tas tā ir, tad tu esi apmaldījies un peldi un meklē tur, kur šo piepildījumu atrast vienkārši nav iespējams. Ja tu patiesi vēlies baudīt Dieva glābšanu šajās pēdējās dienās, tad tev ir dziļi jāienirst vietā, kur apslēpti paši lieliskākie un vērtīgākie dārgumi. Šie dārgumi ir nesalīdzināmi vērtīgāki par visu to, ko piedāvā tev šī pasaule.Rīt mēs sīkāk parunāsim par to, ko nozīmē būt par piemājotājiem un svešiniekiem uz šīs zemes, kā arī par to, kāpēc visi ticības varoņi sevi sauca par tādiem.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šai dienā!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls

    Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. „Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)
  • Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas?

    Vai tu tici, ka, tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju, trūkumu un slimību vidū, kas ieskauj tavu dzīvi? Vai tu gaidi Dieva slavu savā dzīvē? Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas? Ja jā, tad nekas nespēs izsist tevi no līdzsvara, un tavs miers būs, kā upe, šajās pēdējās dienās. Tu varēsi kļūt citiem par cerības, iedvesmojuma un mierinājuma avotu.Atceries! Lai cik briesmīgi arī nekļūtu šai pasaulē, tu vari gaidīt Dieva slavu savā dzīvē, jo tev ir pestīšanas cerības bruņu cepure, un tu zini, ka Kristus tevī – tā ir godības (slavas) cerība!
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Nepretojies Dieva darbam tavā dzīvē. Dievs vēl tev tikai labu!

    Dievs sekoja Savam mērķim – mainīt Sava pravieša un kalpa raksturu.Dievs vēlas mainīt arī mūs. Un lai to darītu, ja būs nepieciešams, Viņš pieļaus nopietnus sarežģījumus mūsu dzīvē. Ja būs nepieciešams, Dievs var izārdīt tās lietas, kas traucē mums mainīties, jo Viņam nav problēmu tās radīt no jauna.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”