Pestīšanas cerība

Dārgie brāļi un māsas! Es sveicu jūs šai brīnišķīgajā dienā. Es ticu, ka Dievam šodien priekš mums ir svaiga manna no debesīm. Lai jūsu dvēsele šai dienā tiek piesātināta ar Viņa žēlastību un labvēlību.Mēs jau vairākas nedēļas pēc kārtas runājam par Dieva bruņojumu, kas paredzēts uzvarai pēdējās dienās. Kā jūs jau zināt, pēdējās dienas būs īpašas ar to, ka vairosies nelikumības un nodevība. Jēzus runāja par to, ka tieši šī iemesla dēļ mīlestība daudzos atdzisīs. Taču Dievs pravietoja par to, ka tad, kad tumsa apklās zemi un krēsla tautas, pār Viņa bērniem, kuri dzīvos pēc Viņa vārda, staros gaisma un slava. Lai reāli ieietu šajā pravietojumā, mums ir jāapbruņojas šai pēdējo laiku kaujai ar visiem tiem Dieva ieročiem, kuri minēti 1.Vēstulē Tesaloniķiešiem 5:8-10.
„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”
Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
„Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā Viņš ir teicis: kā esmu zvērējis Savās dusmās, tiem nebūs ieiet Manā atdusā, – lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti.”
No otras puses, ticība ir efektīva tikai tad, ja mēs staigājam mīlestībā. Tā kā ticība bez mīlestības nedarbojas, tad staigājot bez mīlestības, mūsu ticībai nebūs nekādas balvas.Kad mēs domājam par savu nākotni, cerība palīdz mums staigāt mierā.Cerība runā par gaidīšanu, – kaut kā gaidīšanu nākotnē, un tālab tu nosaki pareizās prioritātes un dzīvo saskaņā ar tām jau šodien.Tas ir tieši tas, ko darīja Ābrahāms.
„Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.”(Ebrejiem 11: 9-10).
Ābrahāms apsolītajā zemē dzīvoja ticībā, bet viņa ticība tika celta pamatojoties uz stipru cerību par gaidāmo pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.Tieši šīs gaidas (cerība) ietekmēja Ābrahāma dzīvesveidu apsolītajā zemē. Ābrahāms tur dzīvoja kā svešā zemē. Viņš dzīvoja teltīs, bet ne pilī, jo gaidīja labāku pilsētu.Ko tas šodien nozīmē priekš mums? Bībele saka, ka mēs esam piedzīvotāji un svešinieki uz šīs zemes.
„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli.” (1.Pētera 2:11).
Ārī Jēzus sacīja, ka mēs gan dzīvojam pasaulē, bet neesam no šīs pasaules.
“Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16).
Tie, kuri patiesi tic Jēzum Kristum, nepieder šai pasaulei. Mēs, kas esam Dieva bērni, pārstāvam citu dzimteni – debesu dzimteni.Es runāju par īstiem ticīgajiem, jo šodien ir daudz ticīgo, kuri tikai sauc sevi par kristiešiem, jo vairāk par Dievu viņi mīl šo pasauli un tā vietā, lai meklētu Debesu Valstības vērtības, viņi meklē to, kas ir pasaulē.Jēkaba vēstulē 4:4 ir teikts:
„Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.”
Savukārt, Pirmā Jāņa Vēstule brīdina mūs par šo problēmu:
„Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1.Jāņa 2:15-17).
Šajos fragmentos Dievs noteikti un skaidri pasaka mums to, kāda ir Viņa griba priekš mums. Ja tu sauc sevi par kristieti, tev vajadzētu ļoti nopietni izturēties pret šiem vārdiem, – ne kā pret ieteikumu vai spriedelējumu, bet kā pret brīdinājumu.
„Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1.Jāņa 2:17).
Mēs dzīvojam pasaulē, bet mēs nepiederam šai pasaulei. Iemācieties nospraust robežas un pieņemiet lēmumu nepārkāpt šīs robežas.Ābrahāms izprata šīs lietas, un tas palīdzēja viņam nesasaistīt sevi ar sadzīviskām lietām.Pestīšanas cerība – tā ir nākamās Dieva slavas gaidīšana, kas palīdz mums dotajā brīdī nekrist izmisumā vai nezaudēt fokusu, bet tiekties uz augstāko aicinājumu Kristū.Mēs turpināsim šo tēmu rīt!Lai Dievs jūs svētī un pasargā šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs darām savu daļu, tad Dievs noteikti piepildīs Savu daļu

    Dievs nav mainījies! Viņš ir Tas pats vakar, šodien un mūžīgi mūžos! Dievs vēlas piepildīt ar brīnumiem un zīmēm arī tavu dzīvi! Bet, ir tava daļa, ir zināmi noteikumi, kuri tev jāpilda un jāveic, un tad Dievs pagodināsies tavā dzīvē un paaugstinās tevi. Un šai lietā tev palīdzēs disciplinētība un fokusēšanās uz Dieva mērķi tavai dzīvei!
  • Kādas bija Dieva žēlastības un labvēlības izpausmes attiecībā pret Israēla tautu

    Apsardzība zem Dieva slavas mākoņa. „Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.”(2.Mozus 14:19).
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)