Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā! Es lūdzos, lai Dieva vārds piesātina un nostiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā. Vakar mēs runājām par to, kā sevi disciplinēja apustulis Pāvils. Sakarā ar to, ka Pāvilam bija vēlēšanās neizrādīties necienīgam Dieva priekšā, viņš savaldīja un paverdzināja savu miesu ar nolūku, lai sasniegtu savu mērķi. Un mēs runājām par to, ka disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi, tai pat laikā, viņš nav kāda cita vergs, bet PATS pārvalda savu miesu un savas vēlmes. Pirmajā Vēstulē Korintiešiem Pāvils par sevi raksta:
„Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
Pāvils saka, ka viss viņam ir atļauts, bet ne viss der. Disciplīna – tā ir spēja atpazīt to, kas ir derīgs un kas nav derīgs, un, saskaņā ar šo atziņu, pakļaut sevi tam, kas der. Pāvils izvēlējās darīt tikai to, kas viņam der, un atsacījās no tā, kas nenes viņam labumu. Tas nav nejauši, ka augšminētajā Rakstu vietā Pāvils uzreiz pārgāja pie tēmas par ēdienu. Tas ir viens no piemēriem tam, kur mums vajag sevi disciplinēt. Piemēram, disciplinēts cilvēks neēd visu pēc kārtas, bet tikai to, kas ir noderīgs viņa veselībai. Nedisciplinēts cilvēks ēd visu pēc kārtas, un, tai pat laikā, attaisno sevi ar fragmentiem no Bībeles. Tāds cilvēks var sacīt, ka Dievs taču mums saka, lai mēs vienkārši svētījam ēdienu un ēdam visu, kas mums ir. Vai jūs zināt, ka var pazaudēt garīgo modrību tāpēc, ka nav disciplīnas jautājumā kas skar ēdienu? Tieši par to runā Jēzus nākamajā Rakstu vietā: „ Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”( Lūkas 21:34-36).
Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…..ka jūsu sirdis netiek apgrūtinātas no pārēšanās un reibuma un laicīgām rūpēm……” Pārēšanās var notrulināt cilvēka garīgo jūtīgumu tādā mērā, ka viņš pārstāj saprast Dieva laiku. Bez tam, gavēnis kā atturēšanās no ēdiena būs pa spēkam tikai tādam cilvēkam, kurš ir disciplinēts jautājumā, kas skar ēdienu. Atcerieties, ka visi sportisti(atlēti) atturas no daudz kā, lai sasniegtu savu mērķi. Šī atturēšanās ietver sevī arī atturēšanos no ēdiena. Atturēšanās no ēdiena vai gavēnis – tā ir garīgā disciplīna visiem, kas grib būt efektīvi Dieva Valstībā un saņemt debesīs neiznīcīgu vainagu. Tas viss prasa no mums disciplinētību un skaidru vērtību sistēmu. Un tātad, disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē. Bez tam, lai sasniegtu savu mērķi, disciplinēts cilvēks ir gatavs atteikties no visa, kas tam ir atļauts, bet kas viņam neder. „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
Bez jautājuma par ēdienu, Pāvils runā arī par disciplīnu jautājumā, kas skar seksuālās vēlmes. „Miesa nav netiklībai……”(1.Korintiešiem 6:13).
Runājot par disciplīnu, runāts tiek par savu vēlmju kontroli visās dzīves sfērās, lai tas nekļūtu par traucēkli savas dzīves misijas piepildīšanai. Pāvils saka, ka viņš negrib izrādīties necienīgs tai brīdī, kad atnāks Jēzus un vērtēs viņa darbus. Šāds mērķis pamudināja Pāvilu uzstādīt sev noteiktu ārējo kārtību un noteiktus savu vēlmju ierobežojumus. Tas attiecas arī uz jautājumu kas skar ēdienu, seksuālo vēlmju un miega jautājumu, un finanšu sadales un materiālo resursu jautājumu, un daudzus citus jautājumus. Tieši tāpēc, Pāvils saka, ka viņš paverdzina savu miesu. Pāvils nebija personīgo vēlmju vergs, – viņš pakļāva savas vēlēšanās Dieva gribai. Nākamais fragments no Rakstiem atver mums acis uz to, kādā veidā Pāvils sevi paverdzināja. „ Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai kalpošana netiek pelta. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā, šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, patiesības vārdā, Dieva spēkā; ar taisnības ieročiem pa labi un kreisi, ar godu un negodu, ar slavu un neslavu; kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr pazīstami; kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam; kā pārmācīti un tomēr nenonāvēti; kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.” (2.Korintiešiem 6:3-10).
Un tātad, – disciplīna prasa vai liek paverdzināt sevi augstu dzīves mērķu sasniegšanai – debesu aicinājuma sasniegšanai. Dievs mūs maina caur disciplīnu, tāpēc, ja mēs gribam mainīties, mums vajag nopietni izturēties pret disciplīnas jautājumu, un mums vajag pašiem sevi disciplinēt. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije
