Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

Labdien, dārgie draugi! Es sveicinu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums ar atklāsmes vārdu, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Vakar mēs iesākām runāt par to, ka mēs esam piedzimuši, lai paveiktu zināmus uzdevumus no Dieva. 
“Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2:10).
 Mēs esam glābti Kristū ne caur mūsu darbiem, bet glābti priekš labiem darbiem, kurus Dievs mums paredzējis piepildīt.Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni. 
„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa,  ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
 Pravietis Jesaja, aprakstot cilvēku likteņus, kuru pārkāpumi nošķīra viņus no Dieva, runā par to, ka šie cilvēki līdzinās miroņiem, kas atrodas starp dzīvajiem. 
„Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums, Miera ceļu viņi nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera.  Tādēļ taisna tiesa mums paliek sveša un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet, redzi, te ir tumsa, mēs gaidām dienas gaišumu, bet mums jāstaigā nakts tumsā.  Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baroti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši. ” (Jesaja 59:2, 8-10).
 Mēs nekad nevarēsim uzzināt vai ieiet labajos Dieva nodomos mūsu dzīvei, ja mums nebūs tuvas attiecības ar Viņu. Mēs esam zaudējuši savu nākotni un cerību bez atklāsmes no Dieva par Viņa plāniem priekš mūsu dzīves. Lūk, kāpēc, pēc tam, kad Dievs teica, ka tikai Viņš zina kādas domas Viņam ir par mums, Bībele uzreiz arī aicina mūs uz to, lai mēs vēršamies pie Dieva lūgšanās un meklējam Viņu no visas sirds. 
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.  Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu.  Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, ”. (Jerem.29: 11-13).
 Sava mērķa un aicinājuma izpratne – tas ir vienīgais, kas spēj virzīt cilvēka dzīvi uz pilnību un apmierinājumu. Bez atklāsmes par mērķi atnāk bojāeja un pašiznīcināšanās.Lūk, ko par to saka Sālamans: 
“Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! …” (Sāl. pam. 29:18).
 Atklāsme par Viņa mērķi var atnākt pie mums tikai no augšienes, tāpēc ka mūsu Radītājs ir Visuaugstais Dievs. Ja mēs nemeklējam Visuaugsto Dievu, ja mēs nevēršamies pie Viņa Vārda un nesaucam uz Viņu, tad mēs pavadīsim savu dzīvi maldos un nevaldāmībā, bez orientiera mūsu dzīvei.Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, neskatoties uz visiem viņu sasniegumiem un ieguvumiem dzīvē. Ja jūs nezinat mērķi savai dzīvei, vai arī jūsu izvēlētais dzīveskurss neatbilst Dieva aicinājumam priekš jums, tad jums nebūs miera sevī un jūs nebūsiet patiesi laimīgs cilvēks.Laime bez sadarbības ar Dievu (Radītāju) – tas ir mīts un mocības. Tikai Dievs zina patieso mērķi cilvēka dzīvei. Uz šo lomu nevar pretendēt ne zinātnieki, ne psihologi, ne filozofi, ne astrologi, ne ekstrasensi, ne nākotnes pareģotāji, ne kāds cits. Mēs esam Viņa radījumi, un tikai Dievs kā Radītājs zina patiesos mērķus un aicinājumu priekš cilvēkiem. Dievs ir gatavs atklāt un parādīt to Saviem bērniem, ja mēs sauksim uz Viņu un meklēsim Viņu no visas sirds.Turpināsim sarunu par šo tēmu rītdien!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.
  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.
  • Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam?

    Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.