Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

Dārgie draugi, sveicinu un svētīju jūs šajā dienā!

Es pateicos Tam Kungam, ka Viņš katru dienu dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs, mūsu garīgo dzīvi un palīdz mums virzīties uz priekšu.

Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, noteikti būs kustība! Vēl bez tā, – kad lūgšana kļūst par mūsu dzīves prioritāti, tad mēs piepildāmies ar Svēto Garu un Dievs mūsu sirdis piepilda ar uzdrīkstēšanos un drosmi. Lūgšana apvieno mūsu sirdis. Lūgšana palīdz mums pielipt Dievam, nevis materiālām lietām. Kad mēs lūdzam un padarām lūgšanu par savas dzīves prioritāti, tad Dievs atbrīvo mūs no atkarības pēc materiālām lietām. Atnāk apziņa, ka viss pieder Dievam un man vienkārši ir jākļūst par gudru pārvaldnieku pār to, ko man ir uzticējis Dievs.

Ja, tu esi atkarīgs no materiālām lietām, tad tevi kontrolēs cilvēki. Bet, kad esi atkarīgs tikai no Dieva, tad neviens nevarēs tevi kontrolēt.

Vēlreiz vērsīsimies pie rakstu vietas, Apustuļu darbu 4:31-33

Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.

Lūgšana bija galvenā prioritāte Jēzus Kristus mācekļu dzīvē. Viņi kalpoja ar varenu spēku un žēlastību. Mēs nevarēsim staigāt Dieva spēkā, ja lūgšana nebūs mūsu dzīves prioritāte.

Lūgšana mūs padara par pievilcīgiem. Ne pati lūgšana, bet tās augļi.

Apustuļu darbos 5:13 ir teikts:

No pārējiem neviens neiedrošinājās ar viņiem biedroties, bet ļaudis tos augsti cienīja.

Vai ziniet, ko tas nozīmē? Ir cilvēki ar skaistu ārieni. Protams, katrs cilvēks, savā veidā ir skaists. Bet, īstais skaistums – ir mūsu gara skaistums.

Kas mūsu garu padara skaistu un pievilcīgu? Lūgšana! Lūgšana izdaiļo mūsu garu un cilvēku padara pievilcīgu.

Reiz Mozus kāpa kalnā, lai lūgtu Dievu. Kad viņš atgriezās no lūgšanas, kāpjot lejā no kalna, viņa seja spīdēja.

Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi ne reizi nav redzējuši. Dievs ir brīnišķīgs Dievs! Un tas ir jāpiedzīvo personīgi.

Bībele saka:

Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs!” (Psalms 34:9a).

Dieva labvēlību vajag nobaudīt, to nevar ar vārdiem izstāstīt.

Lai Dievs palīdz katram no mums nobaudīt un ieraudzīt Viņa labvēlību savā dzīvē!

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus...

  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu...

  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to...

  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no...

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana. Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš...