Steigsimies uz pilnību

Piemēram, praktiskai sapratnei par mācību par kristībām ir jābūt katra kristieša dzīves pamatā. Bībelē ir minēti vairāki kristību veidi: ūdens kristības, kristība Kristus Miesā, kristība ar Svēto Garu, kristība ar uguni. Daudzi ticīgie mācību par kristībām uzskata par cieto barību, bet Dievs to sauc par Kristus mācības pirmsākumu. Daudzi cilvēki ir pieņēmuši ūdens kristības un tad par to vienkārši ir aizmirsuši, turpinot dzīvot tā, kā agrāk. Bet ūdens kristībām ir jāatstāj ietekme uz visu mūsu dzīvi, jo tā ir mūsu pārliecības sastāvdaļa – mūsu ticības pamats. Mācība par ūdens kristībām atklāj man patiesību par to, ka tagad es – esmu miris šai pasaulei un tās vērtībām, un esmu augšāmcēlies Kristum un Viņa Valstības lietām. Tai ir jākļūst par manu pārliecību, kas ietekmē manu domāšanu un rīcību. Kad vecā grēcīgā daba grib izpaust sevi ticīga cilvēka dzīvē, tad sapratne par to, kas noticis ūdens kristību laikā, palīdz cilvēkam uzvarēt grēku un pakļaut savu miesu Dieva patiesībai. Bībelē ir teikts, ka esmu miris šai pasaulei un Kristus ir mana jaunā dzīve, jo es esmu augšāmcēlies līdz ar Kristu jaunai dzīvei. Ūdens kristības – tā ir pārliecība par to, ka tagad es esmu jauns cilvēks un ka mana vecā daba vairs neatgriezīsies, jo es to esmu apglabājis. Ja visi ticīgie dzīvotu šajā patiesībā un pārliecībā, tad neviens nenovērstos no Dieva. Par nožēlu, mēs redzam, ka daudzi cilvēki pēc ūdens kristībām atsāk grēkot un novēršas no Dieva, atgriežas pie tā paša, no kā Dievs viņus atbrīvoja. Bet kā ar kristību ar Svēto Garu un uguni? Kas ir kristība ar Svēto Garu? Lai labāk saprastu kristību ar Svēto Garu, svarīgi ir ieraudzīt trīs Svētā Gara kalpošanas virzienus attiecībā uz mums:

1. Svētais Gars ar mums;
2. Svētais gars mūsos;
3. Svētais Gars pār mums.

Pirms tu nožēloji grēkus Dieva priekšā, Svētais Gars jau bija ar tevi. Tu varēji atnākt un izlīdzināties ar Dievu tikai tāpēc, ka Svētais Gars bija ar tevi, un tieši Viņš uzrādīja tev tavu grēku un atveda pie Kristus. Svētais Gars ir kopā ar mums tāpēc, lai vestu mūs pie Kristus un mūžīgās dzīvības. Pēc tam, kad mēs nožēlojām grēkus, Svētais Gars joprojām paliek ar mums, bet Viņš arī dzīvo mūsos. „Svētais Gars manī” – tā vēl nav kristība ar Svēto Garu. Jēzus Kristus Saviem mācekļiem reiz teica, lai tie pieņem Svēto Garu: 

“Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!”Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: “Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa 20:19-22)

 Kristus mācekļi jau līdz Vasarssvētku dienai bija piepildīti ar Svēto Garu, tāpēc ka Jēzus iepūta viņos dvašu. Bet pēc tam Viņš teica mācekļiem, lai viņi gaida Jeruzālemē, kur saņems spēku, kad PĀR VIŅIEM nāks SVĒTAIS GARS, un tad viņi būs liecinieki visās vietās.