Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! II

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī šai dienai. Es ticu, ka šis vārds stiprinās un bagātinās jūs.Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka kalpošanā cilvēkiem ir apslēpta svētlaime. Pats Dievs ir teicis, ka cilvēks, kurš dod no sevis, būs laimīgs vai svētlaimīgs. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs mums ir atstājis divus augstākos baušļus – mīlēt Dievu un cilvēkus. Bet, nevar mīlēt Dievu, Kuru mēs neredzam, tā, lai tas neietekmētu to, kā mēs izturamies pret cilvēkiem, kurus redzam ik dienas. Dieva mīlestība mūsu sirdīs pamudina mūs dot kaut ko no sevi, pamudina mūs kalpot cilvēkiem. Tieši kalpošana ir apliecinājums mūsu mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kā arī ceļš uz paaugstināšanu.Vakar mēs lasījām fragmentu no Jesajas grāmatas 6:1-8.
„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!” Tad pielidoja man klāt viens serafs, viņam rokā bija kvēlojoša ogle, ko viņš ar lūkšām bija paņēmis no altāra. Ar to viņš aizskāra manu muti un teica: “Redzi, tai aizskarot tavas lūpas, tavs noziegums ir deldēts un tavi grēki piedoti!” Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Tad es atbildēju: “Redzi, es esmu še, sūti mani!”
 Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi.Jesaja ieraudzīja Dievu. Jesaja ieraudzīja Dieva varenību, Dieva svētumu.Tad, kad tu tuvojies Dievam, Dievs tev atklāsies arvien vairāk un vairāk. Tad, kad mēs redzam Dievu, mēs noteikti ieraudzīsim arī sevi, jo mēs esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Viņa gaismā mēs ieraugām gaismu. Jesaja ieraudzīja sevi. Dievs vēlas, lai mēs ieraugām sevi. Tieši tāpēc, Viņš pieļauj mūsu dzīvē dažādas situācijas, kuras atver mūsu acis uz to, ko mēs nesam sevī.Kālab Dievs vēlas, lai mēs ieraugām sevi?Pirmkārt, – līdz brīdim, kamēr mēs neieraudzīsim sevi, Dievs tā īsti nevar mums palīdzēt. Ja tu neredzi, ka esi slims, tad tu nevarēsi lūgt par dziedināšanu. Tu cīnīsies ar Dievu, kā to darīja Jēkabs, līdz brīdim, kamēr nesatiksies pats ar sevi vaigu vaigā. Tad, kad Jēkabs ieraudzīja savu patieso dabu, viņš salūza Dieva priekšā un varēja ieiet savā liktenī no Dieva. Dievs var izmantot tikai tādus satriektus traukus. Tādi cilvēki jau vairs nedomā par sevi vairāk, kā tas nepieciešams. Tikai tad, kad Jesaja ieraudzīja sevi, Dievs varēja attīrīt viņu. Jesaja ieraudzīja Dieva vajadzības. Dievam ir vajadzības, un Viņš visu laiku meklē tos, kuri piedāvātu sevi kā risinājumu. Tomēr, daudzi cilvēki ir pārāk aizņemti ar personīgajām lietām un nedzird Dieva dvēseles kliedzienu. Lūk, kālab daudzi ticīgie mierīgi nāk uz draudzi, klausās brīnišķīgas svētrunas, un viņiem ar to pietiek. Daudziem līdzīgiem ticīgajiem vai nu nav kalpošanas, vai arī viņi kalpo bez pilnīgas atdeves.Pēc tam, kad Jesaja iznāca no tempļa, viņam bija vēstījums ļaudīm. Viņš dega ar vēlēšanos stādīt priekšā(parādīt) Dievu un nodot Viņa vārdu citiem. Jesaja iegāja pie Dieva, lai kontaktētos ar Viņu, bet iznāca – lai kalpotu savai pasaulei. Mīlestība uz Dievu noteikti ietekmēs mūsu attieksmi pret cilvēkiem un mūsu sabiedrību. Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.Upuris – tas ir tas, kas tev kaut ko maksās. Nevar nosaukt par upuri to, kas tev neko nemaksā. Dāvids sacīja, ka viņš nenesīs kā upuri Dievam to, kas iegūts par velti.
„Bet ķēniņš atbildēja Araunam: “Tā ne! Bet es par pilnu atlīdzību to no tevis nopirkšu, jo es negribu Tam Kungam, savam Dievam, nest dedzināmos upurus, kas man būtu dāvināti!”(2.Samuēla 24:24).
 Dievs nevar atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar savām personīgajām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus. Turpināsim sarunu rīt!Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).
  • Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

    Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā.Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? II

    Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni, kurā tiek sadedzināti visi piemaisījumi.„Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”(1.Pētera 1:6-7).
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.