Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

Dārgie draugi, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par to, ka mēs varam turpināt tikties ar jums šajā rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgo Bībeles mācību, kura spējīga glābt mūsu dvēseles. Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „Svētlaime jeb gandarījums kalpojot cilvēkiem.” Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā kalpošana nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem. Kalpošana – tā ir došana. Taču daudzi cilvēki domā, ka labāk ir tad, ja cilvēks saņem no citiem, nekā tad, ja viņš dod no sevis. Taču Bībele mums saka par to, ka mēs esam svētlaimīgāki tad, kad mēs meklējam iespēju tam, lai dotu, risinātu cilvēku problēmas un būtu par atbildi uz citu cilvēku vajadzībām. Kalpošana ir mūsu mīlestības apliecinājums uz Dievu un cilvēkiem. Kalpošana – tas ir ceļš uz paaugstināšanu. Divi augstākie baušļi, kurus Jēzus ir atstājis mums, skan šādi:

„Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37-39)

Mīlestība uz Dievu vienmēr atstāj iespaidu uz to, kā mēs attiecamies pret citiem cilvēkiem. Tie, kuri mīl Dievu, tie arī kalpo Viņam. Bet kalpot Dievam mēs varam tikai kalpojot cilvēkiem, kuri radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Tieši mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem ir jākļūst par patieso motīvu mūsu kalpošanai. Pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus vērsās pie Pētera ar jautājumu par to, vai tas mīl Viņu. Jēzus nejautāja Pēterim par to, vai viņš mīl avis. Jēzus Pēterim sacīja, ka tad, ja viņš mīl Dievu, viņam tas ir jāpierāda tādejādi, ka viņš ganīs Viņa avis. Nevar mīlēt Dievu, Kuru mēs neredzam, tā, ka tas neietekmētu to, kā mēs izturamies pret cilvēkiem, kurus redzam ik dienu. Dieva mīlestība mūsu sirdī pamudina mūs kaut ko dot no sevis, ar nolūku, lai kaut kādā veidā atvieglotu cilvēku dzīvi. Attiecības ar Dievu maina mūsu redzējumu attiecībā pret to, kas notiek mums visapkārt. Spilgts piemērs tam ir pravietis Jesaja.

„Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!” Tad pielidoja man klāt viens serafs, viņam rokā bija kvēlojoša ogle, ko viņš ar lūkšām bija paņēmis no altāra. Ar to viņš aizskāra manu muti un teica: “Redzi, tai aizskarot tavas lūpas, tavs noziegums ir deldēts un tavi grēki piedoti!” Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Tad es atbildēju: “Redzi, es esmu še, sūti mani! (Jesajas 6:1-8)

Jēdzienu „mīlestība uz Dievu” var skaidrot dažādi, bet eksistē vismaz divas īpašības, kuras piemīt cilvēkiem, kuri mīl Dievu, un konkrēti: viņi pavada laiku ar Dievu un viņi ir paklausīgi Dievam. Jesaja devās uz templi pielūgt Dievu. Tas ir tas, ko mēs ar jums darām pastāvīgi. Mēs pavadām laiku vienatnē ar Dievu, mēs lasām Dieva vārdu, lai uzzinātu Viņa gribu, mēs nākam uz draudzi, apmeklējam mājas grupu. Viss tas ir noderīgs un tam ir sava vieta, bet tas ir nepietiekami tam, lai izpatiktu Dievam. Mums ir jāiet tālāk. Sadraudzības laikā ar Dievu Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja viņa dzīvi. Bet par to mēs parunāsim rīt.

Tas Kungs lai jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs...

  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir...

  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme...

  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu. „Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks...

  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums. Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir...

  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, - mēs...