Tava laime ir atkarīga no tā, kā labad tu dzīvo!
Saskaņā ar 112 Psalmu, mēs redzam tās rakstura īpašības, kas raksturīgas cilvēkam, kurš savu paļāvību licis uz Dievu. Tāds cilvēks ir pilns žēlsirdības, labestības, viņš apžēlojas un aizdod, nešaubās par Dieva uzticību, tādam ir stingra pozīcija un pārliecība, kas balstīta uz Dieva patiesību. Tāds cilvēks nebaidās no ļaunām valodām vai baumām, jo zina, kas viņš ir Dievā un pazīst savu Dievu. Personīgā Dieva atziņa dara mūs par stipriem cilvēkiem ar stingru pārliecību. Tāda cilvēka sirds ir nostiprināta paļāvībā uz To Kungu, un tāpēc viņš ne no kā un ne no viena nebaidās. Dāvids teica:
„Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?”(Psalms 118:6).Cilvēks, kurš paļaujas uz To Kungu, nebaidās droši skatīties uz saviem ienaidniekiem – fiziskajiem un garīgajiem ienaidniekiem. Nāve, slimība – tie ir mūsu ienaidnieki, uz kuriem mēs varam skatīties bez bailēm, ja vien mūsu sirds būs nostiprināta Dievā un Viņa Vārdā. Cilvēka sirds, kas paļaujas uz Dievu, nav pieķērusies ne kam citam, kā vien Dievam, Kurš ir dzīvības avots, spēka un visa tā avots, kas cilvēkam nepieciešams. Tāda cilvēka nākotne ir Paša Dieva svētīta. Savukārt nešķīstu cilvēku dzimta iznīkst, viņu grēcīgie plāni un vēlēšanās, kurās nav vietas Dievam, neizdosies un nepiepildīsies. Tādu cilvēku dzīve būs pilna ar vilšanos un nožēlu par nodzīvotajām dienām, kuras labot vairs nebūs iespējams. Bībelē ir teikts, lai mēs nenocietinām savas sirdis, kad dzirdam Dieva balsi, bet esam paklausīgi šim vārdam.
„Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī, kur jūsu tēvi Mani kārdinājuši pārbaudīdami, kaut gan bija redzējuši Manus darbus četrdesmit gadus. Tāpēc Es sašutu par šo paaudzi un teicu: vienmēr viņi maldās savās sirdīs, bet Manus ceļus viņi nav atzinuši, tāpēc Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiem nebūs ieiet Manā atdusā. – Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru. Ja saka: šodien, ja jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā! „(Ebrejiem 3:7-15).Dievs saka, lai pamācam cits citu Dieva patiesībā, kamēr vēl ir laiks un iespēja to darīt, – lai neviens no mums neatkristu no Tā Kunga un Viņa ceļa.
