Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam
Esiet sveicināti, dārgie draugi!
Es priecājos sveikt jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.
Mēs ar jums runājam par to, cik svarīgi ir laist apgrozībā savas dāvanas un talantus, kurus Tas Kungs mums ir devis. Viss lielais sākas ar mazumu.
Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.
„Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).
Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis. Iespējams, jūs nemākat dziedāt tā, kā to dara citi, vai arī spēlēt kādu mūzikas instrumentu, vai arī darīt kādas citas lietas, kuras dara citi. Neskatoties uz to, Dievs var darīt caur jums neparastas un neordināras lietas. Tā kā jūs esat Jēzus Kristus Miesas locekļi, jums ir Dieva noteikta loma, kuru neviens cits nevarēs nospēlēt. Neviens cits to nevar darīt tā, kā to izdarīsiet jūs, tālab, atmetiet visus savus attaisnojumus un ķerieties pie lietas. Sāciet darīt no visas sirds to, ko atradīs jūsu roka un ko pamanīs jūsu acis.
Tad, kad Dievs aicināja Mozu un teica viņam iet pie faraona, lai pēc tam izvestu Israēla bērnus no gūsta, – Mozus sāka attaisnoties un sacīt, ka viņš to nespēs izdarīt. Un tad Dievs viņam pajautāja: „Kas tev rokā?” Un viņš teica: “Zizlis.”
(2.Mozus 4:2).
Dievs vēlējās parādīt Mozum, ka viņa rokās ir tas, kas nepieciešams, lai piepildītu viņa misiju, ja vien Mozus atdos to Visuvarenā Dieva rokās.
Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Šim nolūkam, tev vienkārši ir jābūt paklausīgam Tam Kungam un jānodod viņa rokās tas nelielais, kas tev šodien ir.
Kad Mozus atdeva Dievam savu nūju, Dievs pārvērta šo nūju instrumentā, ar kuru darīt brīnumus. Tā, Mozus zizlis pārvērtās Dieva zizlī.
„Un ņem šo zizli savā rokā, ar to tu darīsi zīmes.”…. Un Mozus ņēma savu sievu un savus dēlus un uzsēdināja tos uz ēzeļa. Tā viņš atgriezās Ēģiptes zemē. Un Mozus ņēma Dieva zizli savā rokā.”(2.Mozus 4:17,20).
Atcerieties Bībeles vēstījumu par to, kā Jēzus pabaroja lielu cilvēku daudzumu, pateicoties tam, ka kāds zēns atdeva Tā Kunga rokās to mazumu, kas viņam bija.
„Bet, kad vakars metās, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai.” Bet Jēzus tiem sacīja: “Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!” Bet tie Viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divi zivis.” Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp!” Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus. Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus.”(Mateja 14:15-21).
Šai stāstā mēs redzam, ka Jēzus mācīja Savus mācekļus, un tas nozīmē, ka māca arī mūs par to, ka nedrīkst nonievāt tās mazās sēklas, kuras tev ir, jo no mazā izaug kaut kas liels.
Jēzus mācekļi bija gatavi atlaist bērnus, vīriešus un sievietes mājās neēdušus, – lai gan tie bija cilvēki, kuriem viņi bija aicināti kalpot, – jo mācekļi nosprieda, ka viņiem nav nekā no tā, ar ko tie varētu pabarot šos cilvēkus. Cik gan bieži arī mēs ar jums rīkojamies līdzīgi: mēs skatāmies uz milzīgu vajadzību pēc kalpošanas (kalpošanu bērniem, jaunatnei, sievietēm, vīriešiem, studentiem, ģimenēm utt.), pēc tam skatāmies uz saviem mazajiem resursiem un domājam, ka mēs neko nevaram izdarīt. Un tālab, – mēs pasīvi sēžam, rokas salikuši klēpī, gaidot to, ka šīs vajadzības kaut kā atrisināsies pašas no sevis.
Taču Jēzus vēlas piepildīt šīs vajadzības tieši caur mums.
„Bet Jēzus tiem sacīja: “Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!”(Mateja 14:6).
Mēs ar tevi, un ne kāds cits, esam Dieva instrumenti tam, lai piepildītu cilvēku vajadzības. Ar šodienu sāc skatīties uz sevi savādāk. Tu esi unikāls Dieva radījums, kuram piešķirtas īpašas Dieva dāvanas(talanti un spējas), lai piepildītu konkrētas vajadzības un atrisinātu konkrētas problēmas Kristus Miesā.
Līdz rītam!
Esiet svētīti!
Mācītājs Rufus Adžiboije
