Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā mēs varam izzināt Dieva gribu savai dzīvei. Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi. Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”. Ja LOGOS mums atklāj vispārējās domas par Dieva gribu un Viņa principiem, tad savukārt REMA runā personīgi uz mūsu dzīves situāciju. 
„Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:”(Jonas 1:1).
 Dieva vārds nāca pār Jonu, un tā bija Dieva personīga vēršanās pie viņa. Tādā pat veidā, Dievs šodien vēlas, lai katrs no mums dzirdētu no Viņa Rema, tas ir – Viņa aicinājumu vai Viņa balsi, kas vērsta tieši uz mums. Pasaulē pastāv dažādas balsis, kuras šodien pievērš cilvēku uzmanību, un par to runā nākamā Rakstu vieta: 
„Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.” (1.Korintiešiem 14:10).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..ir daudz dažādu vārdu, un neviens no tiem nav bez nozīmes.” Šī Rakstu vieta runā par to, ka pasaule ir pilna ar dažādām balsīm, kuras vai nu aicina mūs uz kaut ko, vai arī pamudina uz noteiktu rīcību. Mums ir ļoti svarīgi iemācīties atšķirt šīs balsis, jo citādi, mēs varam viegli kļūdīties vai arī novērsties no Dieva gribas mūsu dzīvei. Viena no pēdēja laika pazīmēm ir krāpšana un aktīvas viltus praviešu darbības. 
„ Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” (Mateja 24:4-5;11).
 Ja tas tā ir, tad mums patiesi ir jāiemācās atšķirt Dieva balsi. Aplūkosim dažas balsis, kuras cilvēki šodien uzklausa. – Cita cilvēka balss – tas ir tas, ko var atpazīt ļoti viegli. Dažkārt cilvēka balss var dod gudru padoma. Taču, ja cilvēka balss iestājas konfliktā ar Dieva balsi, tad mums ir jāizvēlas Dieva balss. 
„Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29).
 – Sātana balss. Sātana balss pirmoreiz tika dzirdēta Ēdenes dārzā (skat. 1.Mozus 3:1,4,5). Sātans ir melis un melu tēvs, tālab viņa balss piemāna un vienmēr ieved cilvēku grēkā, aizvedot projām no Dieva un Viņa gribas. Arī dēmoni runā. 
„Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti;”(Apustuļu darbi 8:7).
 
„ Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: “Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais.” (Lūkas 4:33-34).
 – Paša cilvēka balss – kad cilvēks pats sev saka, tas ir – tās ir cilvēka personīgās domas. (skat. Lūkas 16:3; 18:4; Jonas 4:8). Bībele saka, ka tas nav cilvēka varā – pārvaldīt savu dzīvi. 
„Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.”(Jeremijas 10:23).
 – Dieva balss. Jēzus saka, ka ticīgie pazīst Viņa balsi un var atšķirt no svešinieka balss, kurš cenšas aizvest tos no Dieva gribas. 
„ Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:3-5).
 
  • Ticīgie līdzinās avīm, kuras ne vienmēr zina, kurp tās iet. Avīm piemīt tāda īpatnība, ka tās kādam ir jāvada. Jēzus saka, ka Viņš ir Gans avīm, un avis pazīst Viņa balsi un seko Viņam, nevis svešiniekam. Avis neseko savām domām(balsij) vai cilvēku balsīm, bet tās vada viņu Gana balss. Avis nevadās arī pēc sātana balss, bet meklē Dievu un paļaujas uz to, ko tām saka Tas Kungs.
 Ir jāatzīmē, ka Dievs var runāt uz mums caur citiem cilvēkiem vai arī runāt uz mums personīgi, sūtot Savas domas. Taču, lai kādā veidā Dievs arī nerunātu, avis pazīst Viņa balsi. 
„Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā … „ (Psalms 85:9a).
 
„Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
 Dievs runā un ar to nav nekādu problēmu. Taču, vai mēs dzirdam Viņa balsi? Vai mēs pazīstam šo balsi? Vai mums ir zināma Viņa balss? Lūk, kur ir problēma, ar kuru mēs tad arī mēģinām tikt skaidrībā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? V

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam. 16:25).Mūsu uzdevums – trenēt savu garu sadzirdēt to, ko mums saka Dievs. Un pat ja tavs saprāts cīnās un sirds nepiekrīt tam, ko tev saka Dievs, tik un tā saki Dievam: „Es nezinu, kā tas notiks, es vienkārši ticu Tev!”
  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Mūsu kalpošana ir, – dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un darīt to, ko, dzīvojot uz zemes, darīja Jēzus

    „ Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).Pastāv tieša saikne starp to, kā es dzīvoju, un Dieva klātbūtni manā dzīvē . Tālab, mūsu galvenā kalpošana ir – atdarināt Kristus raksturu, un tad darīt Viņa darbus.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.