Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā mēs varam izzināt Dieva gribu savai dzīvei. Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi. Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”. Ja LOGOS mums atklāj vispārējās domas par Dieva gribu un Viņa principiem, tad savukārt REMA runā personīgi uz mūsu dzīves situāciju. 
„Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:”(Jonas 1:1).
 Dieva vārds nāca pār Jonu, un tā bija Dieva personīga vēršanās pie viņa. Tādā pat veidā, Dievs šodien vēlas, lai katrs no mums dzirdētu no Viņa Rema, tas ir – Viņa aicinājumu vai Viņa balsi, kas vērsta tieši uz mums. Pasaulē pastāv dažādas balsis, kuras šodien pievērš cilvēku uzmanību, un par to runā nākamā Rakstu vieta: 
„Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.” (1.Korintiešiem 14:10).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..ir daudz dažādu vārdu, un neviens no tiem nav bez nozīmes.” Šī Rakstu vieta runā par to, ka pasaule ir pilna ar dažādām balsīm, kuras vai nu aicina mūs uz kaut ko, vai arī pamudina uz noteiktu rīcību. Mums ir ļoti svarīgi iemācīties atšķirt šīs balsis, jo citādi, mēs varam viegli kļūdīties vai arī novērsties no Dieva gribas mūsu dzīvei. Viena no pēdēja laika pazīmēm ir krāpšana un aktīvas viltus praviešu darbības. 
„ Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” (Mateja 24:4-5;11).
 Ja tas tā ir, tad mums patiesi ir jāiemācās atšķirt Dieva balsi. Aplūkosim dažas balsis, kuras cilvēki šodien uzklausa. – Cita cilvēka balss – tas ir tas, ko var atpazīt ļoti viegli. Dažkārt cilvēka balss var dod gudru padoma. Taču, ja cilvēka balss iestājas konfliktā ar Dieva balsi, tad mums ir jāizvēlas Dieva balss. 
„Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29).
 – Sātana balss. Sātana balss pirmoreiz tika dzirdēta Ēdenes dārzā (skat. 1.Mozus 3:1,4,5). Sātans ir melis un melu tēvs, tālab viņa balss piemāna un vienmēr ieved cilvēku grēkā, aizvedot projām no Dieva un Viņa gribas. Arī dēmoni runā. 
„Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, stiprā balsī brēkdami; un daudz paralītiķu un tizlu tika dziedināti;”(Apustuļu darbi 8:7).
 
„ Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: “Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais.” (Lūkas 4:33-34).
 – Paša cilvēka balss – kad cilvēks pats sev saka, tas ir – tās ir cilvēka personīgās domas. (skat. Lūkas 16:3; 18:4; Jonas 4:8). Bībele saka, ka tas nav cilvēka varā – pārvaldīt savu dzīvi. 
„Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.”(Jeremijas 10:23).
 – Dieva balss. Jēzus saka, ka ticīgie pazīst Viņa balsi un var atšķirt no svešinieka balss, kurš cenšas aizvest tos no Dieva gribas. 
„ Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:3-5).
 
  • Ticīgie līdzinās avīm, kuras ne vienmēr zina, kurp tās iet. Avīm piemīt tāda īpatnība, ka tās kādam ir jāvada. Jēzus saka, ka Viņš ir Gans avīm, un avis pazīst Viņa balsi un seko Viņam, nevis svešiniekam. Avis neseko savām domām(balsij) vai cilvēku balsīm, bet tās vada viņu Gana balss. Avis nevadās arī pēc sātana balss, bet meklē Dievu un paļaujas uz to, ko tām saka Tas Kungs.
 Ir jāatzīmē, ka Dievs var runāt uz mums caur citiem cilvēkiem vai arī runāt uz mums personīgi, sūtot Savas domas. Taču, lai kādā veidā Dievs arī nerunātu, avis pazīst Viņa balsi. 
„Es klausīšos, ko Dievs Tas Kungs runā … „ (Psalms 85:9a).
 
„Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
 Dievs runā un ar to nav nekādu problēmu. Taču, vai mēs dzirdam Viņa balsi? Vai mēs pazīstam šo balsi? Vai mums ir zināma Viņa balss? Lūk, kur ir problēma, ar kuru mēs tad arī mēģinām tikt skaidrībā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām

    Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas, sākumā mums ir jānosaka šo problēmu cēloņi. Bet mums ir jāzina, ka neatkarīgi no problēmu avota, nav tādu problēmu mūsu dzīvē par kurām nezinātu Dievs.Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām, un Viņam ir spēks un resursi, lai izmainītu tavus apstākļus. Dievs ir spējīgs pagriezt visas lietas mūsu dzīvē mums par labu. Dieva Vārds saka, ka: “..tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. ” (Rom. 8:28).
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).