Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

Žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam»! Mēs runājam ar jums par vecās derības telts celtniecību un par tās katras sastāvdaļas nozīmi. Mēs noskaidrojām, ka saiešanas telts sastāvēja no trijām daļām: iekšējā pagalma, svētnīcas un visusvētākās vietas. Mēs detalizēti runājām par svētnīcas divām sastāvdaļām – zelta svečturi un galdu ar skatāmām maizēm. Trešais svētnīcas svarīgais elements bija zelta altāris, uz kura priesteri pienesa upuri Dievam divas reizes dienā. 
«Un taisi arī kvēpināmo altāri kvēpināšanai; taisi to no akāciju koka. Tam jābūt četrstūrim – olekti garam un olekti platam, bet divi olektis augstam, ar ragiem, kas no tā iziet. Un pārvelc to ar tīru zeltu: tā virsmu, tā malas visapkārt un tā ragus. Un tam visapkārt taisi vainagu no zelta. Un taisi tam zem vainaga divus gredzenus no zelta; tos pievieno viņa abos sānos pie viņa malām, ka var tajos iebāzt nesamās kārtis un ar tām viņu nest. Arī nesamās kārtis taisi no akāciju koka un tās pārvelc ar zeltu. Un liec viņu priekškara priekšā, kas ir priekšā liecības šķirstam un salīdzināšanas vākam, kas virsū liecības šķirstam; tur Es jums atklāšos. Un Ārons uz tā lai dedzina smaržīgas kvēpināmās zāles; viņš lai tās dedzina ik rītus, kad viņš saved kārtībā eļļas lukturīšus. Un, kad Ārons eļļas lukturīšus aizdedzina ap vakara laiku, tad viņam atkal tās jādedzina ; tas lai ir pastāvīgs kvēpināmais upuris Tā Kunga priekšā uz audžu audzēm. Un neliec uz tā svešas kvēpināmās zāles, nedz dedzināmos upurus vai ēdamos upurus; un neizlej pār to slacināmos upurus ». (2Moz..30:1-9).
 Patstāvīga smaržīgo kvēpināmo zāļu dedzināšana Dieva priekšā simbolizē patstāvīgu Dieva slavēšanu ar šķīstu sirdi. Jaunajā Derībā apustulis Pāvils atstāja mums pamācību: 
«Esiet priecīgi vienumēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. Neapslāpējiet Garu». (1Tes.5:16-19).
 Lai neapslāpētu Garu, mums nepieciešams patstāvīgi uzturēt degošā stāvoklī slavas, pateicības, pielūgsmes un lūgšanu altāri. Šodien mēs paskatīsimies vecās derības telts trešo sastāvdaļu – visusvētāko vietu. Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi. 
«Tavas acis ir pārāk šķīstas, lai Tu varētu skatīt ļaunumu, un varas darbus Tu arī nevari uzlūkot…» (Habak.1:13).
 Visu Svēto Vietā varēja ieiet tikai augstais priesteris, pie tam viņam īpašā veidā bija jāsagatavojas, pretēji viņš varēja nomirt. 
«Bija jau gan arī pirmajai (derībai) kalpošanas noteikumi un laicīga svētnīca, jo telts tika uzcelta – priekšējā, kurā bija svečturis un galds un skatāmās maizes; šī tiek saukta par svēto vietu. Bet aiz otra priekškara telts, kas tiek saukta par vissvētāko, kam zelta kvēpināmais altāris un visapkārt ar zeltu pārvilkts derības šķirsts, kurā bija zelta trauks ar mannu un zaļojošais Ārona zizlis, un derības plāksnes, pāri par to godības ķerubi, kas apēnoja salīdzināšanas vāku. Par tiem tagad nav jārunā atsevišķi. Bet, pastāvot šādai kārtībai, priekšējā teltī vienmēr ieiet priesteri izpildīt kalpošanu, bet otrā vienreiz gadā vienīgi augstais priesteris, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sevi pašu un par tautas neapzinātiem grēkiem. Ar to Svētais Gars aizrāda, ka ceļš uz svētnīcu vēl nav atklāts, kamēr pastāv pirmā telts ». (Ēbr..9:1-8)
 Visusvētākā vietā nebija logu. Vienīgais elements, kas tur atradās bija derības šķirsts, kas simbolizēja Dieva klātbūtni. Visusvētākā vietā nevar pārstāt pielūgt Dievu, jo šī vieta ir piepildīta ar Dieva klātbūtni. Cilvēkam, kurš atrādās visusvētākā vietā vairs nebija nepieciešams cilvēku atbalsts, jo šī vieta bija piepildīta ar Dieva klātbūtnes saldmi un tuvām attiecībām ar Viņu. No tā mums jāiemācās viena lieta, ja mēs vēlamies, lai mums būtu pieejama Dieva klātbūtne, tad mums sevi jāsagatavo tam. Bībelē ir teikts, lai mēs tuvojamies Dievam, ja vēlamies, lai Viņš tuvotos mums. Par to, kā mēs to varam darīt, parunāsim rīt. Lai Dievs bagātīgi svētī katru ikvienu no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Lai mēs kļūtu par šīs pasaules gaismu un zemes sāli, mums ir jābūt noteiktām īpašībām

    „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija”. (Mt.5:3-12)
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Kā mums iemantot lielu ticību?

    Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.