Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

Sveicinu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mūsu Dievs ir labs, un Viņš mums ir dāvājis Savu mīlestības vēstījumu – Dieva Vārdu.Arī es pateicos Dievam par to, ka šodien mēs varam smelties spēku un gudrību no šī vēstījuma.Mēs runājam par to, ka patiesa mīlestība vienmēr būs saistīta ar uzupurēšanos.Tu nevari mīlēt, un tai pat laikā neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un tai pat laikā nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu, arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, to vairs nekad neatgūsi!Tālab, ja tu mīli Dievu, tu atradīsi laiku priekš Viņa, un tu atdosi Viņam pašu dārgāko – tavu laiku!Dāvids sacīja:
„Es slavēšu To Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē.” (Psalms 34 : 2).
Daudziem cilvēkiem, nav laika atnākt uz dievkalpojumu, nedēļas vidū nav laika domāt par Dievu, atvērt Bībeli un lūgt. Pārāk aizņemti!Es metu tev izaicinājumu: pierādi Dievam, ka tu Viņu mīli. Un taviem pierādījumiem nav jābūt vienkārši vārdiem: „Kungs, es tevi mīlu, es esmu kristietis, es esmu draudzes loceklis utt.” Lai pieradījums tavai mīlestībai ir tavs upuris, tavs talants, ar kuru tu kalposi citiem cilvēkiem un palīdzēsi viņiem pagodināt Dievu savā dzīvē.Lai Dievs tevi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Vai jūs zināt savas dzīves misiju?

    Vai jūs zināt savas dzīves misiju? Vai esat sev atklājuši savu aicinājumu šai dzīvē? Vai redzat sevi Rakstos, kad jūs tos lasāt?Vai atceraties to, ka Dieva gribas piepildīšana jūsu dzīvē ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs tas, vai uz zemes tiks piepildīta vispārējā vai kopīgā Dieva griba.
  • Padomu došana jeb konsultēšana III

    Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai.
  • Kādus tad augļus Dievs vēlās redzēt mūsu dzīvēs?

    Atgr ieztu un grēku nožēlojušu cilvēku dvēseļu augļus . Katrs, pie Dieva atgrieztais cilvēks – tas ir auglis. Katra grēkus nožēlojusī dvēsele – tas ir kāda cilvēka konkrētais, Dievam pienestais, auglis. Dievs vēlās, lai caur mūsu dzīvēm, pēc iespējas vairāk, cilvēku iepazīstas ar Jēzu un pieņem Viņa vadību savās dzīvēs. Kad mēs palīdzam cilvēkiem iepazīties ar Jēzu un pieņemt Viņa varu pār sevi – ar to mēs nesam augļus, kas pagodina Dievu.
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.