Upuris kā mūsu mīlestības mēraukla

„Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis” (1.Mozus 8:21) Dievam ir oža. Ja tu visas dienas garumā tikai to vien darīji, kā žēlojies par savu dzīvi, tad Dievam tā ir smirdoņa un tā Dievu nepievelk, tāpēc tu arī jūti sausumu savā dzīvē un draudzē. Viņu pievelk patīkama smarža, pielūgsmes upuris. Dievs nolēma turpmāk nenolādēt un neiznīcināt cilvēkus, bet svētīt nākamo paaudzi tikai tādēļ, ka viens cilvēks pienesa Viņam upuri. Tavam upurim ir cēla un liktenīga ietekme uz citiem.Noasam to bija viegli izdarīt. Es jums gribu teikt, ka dziedāt Dievam, Viņu slavēt, priecāties Viņa klātbūtnē nav grūti, vienkārši domā par Viņa labsirdību, pat tad, ja tev ir ļoti slikti un atrodi savā dzīvē kaut ko tādu, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev liekas, ka tavā dzīvē viss grūst, ka tava situācija ir sliktāka nekā citiem, vienalga tici- ka tu vēl neesi sastapies ar situācijām, kas ir sliktākas par tavējām un tad tev liksies, ka tu dzīvo paradīzē. Atrodi par ko pateikties Dievam un, lai slavas upuris katru dienu ir uz tavām lūpām. Atrodi laiku, lai pabūtu kopā ar Dievu. Mēs mīlam un tāpēc atrodam laiku Viņam. Altāris ir nepieciešams, lai pienestu upuri. Un pirmais upuris, kuru mums ir jāpienes Viņam – tas ir mūsu laiks. Atceries – laiks ir dārgāks par naudu, tas ir pats vērtīgākais, kas mums ir! Laiks – tā ir dzīvība! Lai nopelnītu naudu ir vajadzīgs laiks un, lai naudu tērētu arī ir vajadzīgs laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, tad šī nauda tev svētības neatnesīs. Ja tu pazaudē naudu, tad rītdien tu atkal to vari nopelnīt, bet, ja tu pazaudē laiku, tad to tu nekad neatgūsi. Tāpēc, ja tu mīli Dievu, tad tu atradīsi laiku un tu atdosi Viņam pašu dārgāko – savu laiku! Daudziem cilvēkiem nav laika atnākt uz dievkalpojumu, nedēļas vidū nav laika domāt par Dievu, atvērt Bībeli un lūgt. Pārāk aizņemti! Es tevi izaicinu – pierādi Dievam, ka tu Viņu mīli. Kā apliecinājumam jābūt ne tikai vārdiem: „Es tevi mīlu, es esmu kristietis, es esmu draudzes loceklis u.t.t”. Pierādījums būs tavs upuris, tavs talants, lai kalpotu citiem. Mēs redzam, ka Dievs ir mīlestība, un tāpēc, ka Viņš mūs mīl, Viņš upurē. Visi Bībeles personāži, kuri ir nosaukti par Dieva draugiem, bija cilvēki, kuri ziedoja.Ābrahāma piemērsPaskatīsimies uz Ābrahāma dzīvi. Bībelē ir rakstīts, kad Dieva eņģeļi atnāca, lai iznīcinātu Sodomu un Gomoru, Dievs teica: „Kā es varu slēpt no Ābrahāma to, ko vēlos darīt? Viņš ir mans draugs un viņam ir jāzin .”( Sk. 1Mozus 18:17-19) Kā Abrahāms pievērsa sev Dieva uzmanību? Viņš mīlēja Dievu ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Savas dzīves laikā Ābrahāms uzcēla daudzus altārus un pienesa Dievam upurus. Lūk, viens no altāra aprakstiem: „Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: “Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu.” (1Mozus 12:7-8)Atkal mēs redzam, ka Dievs ir visa iniciators. Ja mēs domāsim par Dievu, ja mēs būsim uzmanīgi pret Viņa darbiem, mums nebūs grūti pienest Viņam upuri. Kāpēc Ābrahāms cēla altāri? Dievs parādījās Ārahāmam un teica: ,b>„Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Kā pateicības zīmi Ābrahāms uzcēla altāri. Pateicīgi cilvēki ir ziedojoši cilvēki. Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs paužam savu pateicību par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs izglāba, par to, ka mēs staigājam, par to, ka elpojam, ka mums ir ģimene un bērni? To ko Dievs šodien dara priekš mums, vai tas palīdz mums būt vairāk atvērtiem, vairāk dodošiem, vai tas palīdz kļūt par labākiem pielūdzējiem? Lūk, vēl kāds notikums, kas Ābrahāms uzcēla altāri Dievam: „ Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam. (1Mozus 13:14-18)Arī šeit mēs redzam Ābrahāma pareizo reakciju uz Dieva labsirdību. Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu, ko Dievs dara mūsu dzīvēs, tad ziedot un uzcelt altāri būs ierasta lieta. Kad runa iet par upurēšanu, zini, ka Dievs nekad, nekad nepaprasīs to, kā tev nav! Viņa mīlestība to neprasa, mīlestība nepiespiež. Ja tu mīli mani, tu neprasīsi to, kā man nav. Aizmirsti par to, kā tev nav , koncentrējies uz to, kas tev ir un esi pārliecināts – tev ir ļoti daudz. Kā draudze mēs varam būt daudz noderīgāki un ietekmīgāki, nekā šodien esam. Mēs varam darīt vairāk, varam dot vairāk, varam iegūt vairāk. Ir vajadzīgi cilvēki, pielūdzēji, kuri stipri mīl Dievu, kuriem nav žēl upurēt Dievam savas dāvanas, gudrību, pieredzi, laiku, savas finanses, lai celtu Viņa Valstību. Pielūdzējus ir ļoti viegli vadīt. Pielūgsme – tas nenozīmē vienkārši dziedāt dziesmas. Pielūgsme kaut ko maksā! Un tie, kuri maksā cenu, ir patiesi Dieva pielūdzēji. Nemāni sevi, jo ja tu nopietni vēlies sekot Dievam, tad uzcel savu altāri un noliec uz tā savus mīļākos grēkus – lepnumu, patmīlību, ambīcijas, miesas iegribas, acu iekāri. Atnes un noliec uz tā savu laiku, savas dāvanas, zināšanas, talantus, spējas, pieredzi u.t.t.. Tā tu varēsi kļūt par ietekmes instrumentu Dieva rokās, lai izplatītu Viņa Valstību un Viņa labo smaržu. Atceries, ja tu esi spējīgs ziedot Dievam, tad balva no Dieva būs daudz lielāka par to, ko tu vari dot Viņam.

Mācītājs Rufus Adžiboije