Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa
Turpinājumā mācītājs Rufus izcēla virkni jomu, kurās Dievs gaida no mums uzticību.1) Dievs gaida no Saviem bērniem uzticību attiecībā pret Dieva Vārdu. Pēc statistikas datiem, kas tika veikta iztaujājot ticīgos, tikai 19% no visiem aptaujātajiem regulāri lasa Bībeli, bet visi pārējie dara to reizi pa reizei, dodot priekšroku citām lietām. Dieva Vārds – tā ir Dieva mīlestības vēstule, adresēta cilvēkiem. Un tāpēc mums jābūt vēlmei lasīt šo vēstuli, pārlasīt to atkal un atkal, piepildīties ar Dieva mīlestību un Viņa patiesību. Ja gribam attīstīt tuvas attiecības ar Dievu, tad mums jāsaprot, ka bez Dieva Vārda to izdarīt vienkārši nevar.2) Dievs gaida no Saviem bērniem uzticību pielūgsmes jomā. Dievs meklē Sev pielūdzējus. Vēstulē ebrejiem mēs lasām par to, ka Dievs ir uzticīgs Saviem apsolījumiem.
“Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Еbrejiem 10:23-25)Atklāsmei par Dieva uzticību ir jāuzmundrina un jāiepriecina mūs. Tam jāstiprina mūsu ticība, kad ejam cauri grūtībām un pārbaudījumiem. Ikreiz, kad mēs paužam uzticību Dievam, ar to mēs iepriecinām Viņa sirdi. Par nožēlu, daudzi ticīgie ir uzticīgāki saviem draugiem, savai sporta komandai, savam hobijam, nekā Dievam un Viņa Namam. No augšminētās Rakstu vietas Bībelē mēs redzam, ka Dievs norāda uz Dieva tautas kopējo tikšanos svarīgumu. „Neatstāt savu sapulci” – tā ir viena no Dieva pielūgsmes sastāvdaļām, kā arī pierādījums mūsu mīlestībai uz Viņu. Par nožēlu, ir cilvēki, kuriem ir ieradums neapmeklēt dievkalpojumus (sapulces) vai arī darīt to ļoti reti. Pāvils skaidri saka, lai mēs tā nerīkojamies, jo tuvojas „tā diena”. Tieši šodien ir laiks parādīt uzticību Dievam. Ikreiz, kad mēs kā Dieva bērni sanākam kopā, Dievs virza mūs garā, ievedot mūs jaunā līmenī. Svēto sapulču laikā Svētais Gars māca mūs, vada, runā, savienojot mūs vienotā Dieva ģimenē.
